“Mani nedaudz pārsteidz mūsu ierēdņu neizlēmība – ja jau šobrīd izpildām šos kritērijus, tad kāpēc mums neuzņemties to kā saistošu mērķi? (..) Iebilst pret mums nav nekāda iemesla,” pēc pirmās apspriežu dienas presei paziņoja A.Kalvītis. Ierēdņi esot bijuši “uzmanīgāki nekā vajadzētu būt”, satraucoties, kā spēs aizstāvēt “vienu vai otru procentu” sarunās par sloga sadalīšanu uz 27 valstīm.Viņš atzina, ka Latvijai acīmredzot būs jāuzņemas saistības saražot vairāk kā 20%, jo jau pašreiz atjaunojamo resursu ziņā Latvija ir viena no ES līderiem ģeogrāfijas un vēsturisko tradīciju dēļ. Taču pagaidām bez atbildes paliekot daudz jautājumu – ja Latvija saražos vairāk enerģijas, kas būs dārgāka nekā fosilie resursi, vai mērķi neizpildošajām valstīm būs uzdevums to iepirkt, un pēc kādiem kritērijiem slogu sadalīs. “Svarīgi, lai mēs nesaņemtu lielākas saistības nekā varam izpildīt, jo kāds cits nevar,” teica premjers.Latvija šobrīd ap 36% iegūst no atjaunojamajiem resursiem, bet skaitlis ir tik liels malkas izmantošanas apkurē un hidroelektrostaciju dēļ. Līdz šim ES vides un ekonomikas ministru sanāksmēs valsts iestājās pret saistoša mērķa noteikšanu brīvprātīga vietā, jo tas varot nozīmēt konkurētspējas mazināšanos un neesot skaidrības, kā 20% sadalīsies pa valstīm. Tomēr stāsts nav galā, jo ES līderiem ceturtdien vēl neizdevās panākt galīgo vienošanos, negatīvo nostāju nemainot Centrāleiropai – Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai. ES sarunu vadītāja, Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka turpinās meklēt visus apmierinošus formulējumus. “Es neesmu zaudējusi cerību,” teica A.Merkele.Diplomāti informēja, ka valstis vēlas panākt nepārprotamu atzinumu, ka, nosakot individuālos mērķus, ņems vērā katras stāvokli. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis atzina, ka Varšavai nav problēmu akceptēt obligāto mērķi, ja šis nosacījums tiek ņemts vērā. “Mēs nevaram teikt, ka esam panākuši vienošanos, bet savā ziņā sanāksmē valdīja vienprātība. Par 16 lietām mēs esam vienojušies, par 17. vēl ir palikuši daži izlemjami jautājumi, bet gars ir pareizais,” teica Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo.ES līderu sarunas atsāksies piektdienas rītā. Līdztekus atjaunojamās enerģijas palielināšanai ES enerģijas grozā līderi plāno arī vienoties līdz 2020.gadam par 20% samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu un apjomu palielināt līdz 30%, ja tam piekrīt ASV, Ķīna, Indija un citas industriālās valstis, noteikt obligātu 10% mērķi biodegvielas izmantošanai un pievērsties enerģijas taupības pasākumiem.
Vairāk par sammitu lasiet sestdien laikrakstā Diena.