Iesākot runu, gribu pateikt paldies TP priekšsēdētājam Atim Slakterim, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, partijas valdei un frakcijai, partijas ģenerālsekretāram, mūsu mēriem un nodaļām par labo sniegumu 9.Saeimas vēlēšanās. Kvalifikācija – stabila partija.
Bet šodien starp desmitiem svarīgu politisku jautājumu — tādiem kā inflācija, robežlīgums ar Krieviju, ES naudas izmantošanas efektivitāte, reģionālā reforma, izglītības kvalitāte — es vēlos pakavēties pie tiem, kas ir svarīgi, manuprāt, TP nākotnei.
Un tādas — programmiski vissvarīgākās tēmas, manuprāt, ir trīs. Trīs, uz kurām jābalstās, un, kurās jāsakņojas Tautas partijas ilgtermiņa politiskajiem lēmumiem — labēja valsts ekonomiskā attīstība, konservatīvisms un nacionālās vērtības. Tās ir lietas, kuras Tautas partijai jāspēj konsekventi aizstāvēt. Ja tādi nebūsim mēs — Tautas partija, tad Latvijas politikā vispār nebūs labēju vērtību uzturētāju. Šobrīd daudzi kaut cik nozīmīgie politikas spēlētāji ir pārgrupējušies pa kreisi ekonomikas, nodokļu un fiskālās politikas jautājumos. Mums jāspēj būt labējiem!!
Ticiet man — es zinu, cik tas ir grūti. Ļoti grūti!
Es pat gribētu teikt, katrā no mums kā cilvēkos, kas saistīti ar politiku, dzīvo kāds maziņš sociālists. Tas bieži vien ir instinktīvi, kā mūsu bērniem, kas, atrodot kādu meža zvēra mazuli, ir gatavi to nest mājās barot, kopt un pieradināt. Pieradināt nebūt vairs brīvam, pašapzinīgam, spējīgam pašam sevi aizstāvēt un beigu beigās būt spējīgam dzīvot tikai zoodārzā. Grūti, tiešām grūti ir uzturēt tirgus ekonomikas un konkurences sabiedrības, indivīda tiesību un brīvību sabiedrības, mūsdienīgas nacionālās valsts augstās prasības. Un palikt cilvēkiem, ne zoodārza iemītniekiem.
Tautas partijas programma kārtējo reizi ir atzīta par kompetentāko, pragmatiskāko un mūsdienīgāko. Jautājums — vai mēs, TP biedri, neatkarīgi no šī brīža amata un varas deleģējuma, to konsekventi pildīsim? Šobrīd stabili augošas ekonomikas apstākļos ir īstais brīdis, kad valdībai sākt dzīvot atkal ar bezdeficīta budžetu un beigt stimulēt jau tā augsto pieprasījumu!!! Aicinu būt apņēmīgākiem un drosmīgākiem!
Pakārtots, bet tāpat principiāls un svarīgs tuvākajā nākotnē būs arī jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Tā risinājumam jābūt gan labējam, gan sociāli taisnīgam. Nekustamā īpašuma tirgu stabilizējošam.
Par konservatīvismu. Konservatīvisma kritiķi bieži citē domu, ka konservatīvs politiķis esot tas, kas ar cerībām skatās pagātnē un ar nožēlu nākotnē. Gribētos domāt, ka tā tomēr nav, gribētos ticēt, ka Latvijā tāpat kā citās vecās Eiropas valstīs ir un būs ļaudis, kam svarīgas patiesas, pārbaudītas un tradicionālas morālas vērtības. Ļaudis, kas tieši šajās vērtībās atrod spēku izdzīvot mūsdienu mainīgajā, neparedzamajā, bieži – arī nežēlīgajā pasaulē. Un tas nebūt nemazina viņu ekonomisko konkurētspēju vai apņēmību. Ļaudis, kuri ir konservatīvie, gatavi piekrist citai bieži citētai domai – ka konservatīvais ir tas pats liberālis, tikai tāds, kuram ir bērni un mazbērni.
Tieši šo cilvēku dēļ Tautas partijai nedrīkst būt mazsvarīgu morāli ētisku tēmu. Kā piemēru te var minēt nu jau par ikvasaras tradīciju kļuvušo lēmumu geju un lesbiešu gājienu atļaušanas vai aizliegšanas sakarā. Pat ja Latvijā par ikdienas standartu kļuvusi publiska ļaužu intīmu attiecību izrādīšana, TP nevajadzētu mulst, bet gan spēt demonstrēt izsvērtu, politkorektu un mūsdienīgu, bet tajā pašā laikā konservatīvu un pat vienkārši pieklājības rāmjus prasošu politisko stāju cilvēku netradicionālas orientācijas jautājumā. TP nedrīkst kā līdz šim mulsi smaidīt, tā teikt, mēs te tā maliņā. TP jāaizstāv viedoklis, ka cilvēku karjera, atalgojums un personas brīvības nedrīkst būt atkarīgas no viņa seksuālās orientācijas.
Bet vienlīdz nepieļaujami ir dažādos gājienos jebkurā sabiedriskā vietā publiski imitēt seksuālās darbības neatkarīgi no savstarpējā dzimuma. Vēl provocējošāk ir to apzināti darīt zinot, ka ļaudis, kas kļūst tam par lieciniekiem, to nevēlas redzēt un nevēlas, lai bērni to redz. Taču visnepieklājīgāk un nožēlojamāk ir nespēt no tā vienkārši novērsties, bet, apmētājot ar «pašražotu munīciju», mēģināt atgriezt kādu, tā teikt, uz pareizā ceļa.
TP konsekventi jābūt par to, ka administratīvo sodu pelna abas puses — kā nesankcionētu gājienu rīkotāji un dalībnieki, tā arī tie, kas šodien savu privāto nepatiku bez jebkādas aiztures gatavi panākt ar «mīkstas konsistences ieročiem», jo, kas zina, rīt viņi savā arsenālā sāks lietot citus, daudz bīstamākus. Bīstamākus arī pret tiem, kas, kā parasti, tāpat — gar maliņu. ...
Vienlaikus, būdami valdošajā koalīcijā ne tikai Rīgas domē, bet arī valdībā ,un, to vadot, neaizmirsīsim, ka esam skaitliski maza nācija. Neaizmirsīsim par mūsu partijas emblēmu. Latvijas valstij ir desmitiem dažādu iespēju atbalstīt tradicionālās ģimenes ar bērniem. Tas jādara daudz noteiktāk, daudz gudrāk, daudz vairāk! Tautas dzīvais spēks ir reizē arī vienīgais tautas dzīvā intelekta nesējs. Tautas skaitliskais pieaugums un attīstība pārtikušas sabiedrības apstākļos ir precīzs valdības politikas indikators. Mēs šobrīd esam pasaules jau 25% pārtikušāko valstu vidū. Tas nozīmē, ka mums jāspēj sasniegt arī pilnīgi cits līmenis bērnu dzimstības, veselības un izglītības ziņā. Tā ir pārbaude mums.
Par nacionālām vērtībām. Pie tām es pieskaitu arī Latvijas valsts vēsturi. Šī ir tēma, kurā mums, nacionālai partijai, nedrīkst būt nekādu «iekritienu», nekādas politiskas tuvredzības, vienalga cik «mīļi» tiešā un pārnestā nozīmē mūs kāds uz tādiem iekritieniem mudinātu. TP politikai ir jābūt Latvijas kā nacionālas valsts interesēs sakņotai, juridiski konsekventai un loģiskai.
No valsts un privāto tiesību viedokļa ikvienam Saeimā skatāmam lēmumam jābūt balstītam visu Latvijas pilsoņu vienlīdzības idejā un vienādu nosacījumu attiecināšanā uz visām etniskajām grupām, lai kādas tās būtu. Tieši tā ir jāskatās arī uz tādiem likumdošanas «jaunrades» piemēriem kā nesen sabiedrības uzmanību ieguvušais nekustamo īpašumu kompensācijas likumprojekts kādai ebreju organizācijai.
Es gribētu atgādināt, ka fašisti un boļševiki mūsu valsti ne tikai okupēja, bet «piesmēja» gadu desmitiem uz priekšu, uz Latvijas zemes piekopjot genocīdu pret ebrejiem, čigāniem un citām tautām. Latvijas valsts toreiz nepastāvēja un kā valsts atbildību par šo traģēdiju un noziegumu nest nevar. Mēs esam vienmēr nosodījuši, veikuši izmeklēšanas un nodevuši taisnīgai tiesai tos cilvēkus, t.sk. arī latviešus, kas ir piedalījušies noziegumos pret cilvēci. Taču šīm izmeklēšanām un taisnīgai tiesai nav nekāda sakara ar īpašumu restitūciju, kura Latvijā ir veikta ... un pabeigta. Pabeigta, gribētos teikt – bezprecedenta apmērā. Nebija nozīmes ne tautībai — krievs, ebrejs vai latvietis, ne reliģijai — luterānis, katolis, vecticībnieks vai jūds, ne politiskiem uzskatiem — komunists, bezpartejiskais, sociāldemokrāts vai buržujs, ne pilsonībai — Izraēlas, Latvijas, Amerikas vai Krievijas.
Mēs vienmēr leposimies ar citu tautu talantiem, kurus saista ar Latviju un zina visā pasaulē — vai tas būtu Marks Rotko, Jese Berlins, Mihails Tāls, Igors Vihrovs, Miša Barišņikovs vai Sergejs Žoltoks. Mēs vienmēr esam gatavi sarunām par atbalstu minoritāšu kultūrām, bet uz vienādi godīgiem un universāliem principiem.
Man ir prieks, ka 9.Saeimas rindās atradās tikai 12 deputāti, un starp tiem nebija TP biedru, kas bija gatavi atbalstīt tik juridiski nekonsekventu un no dažādu etnisko grupu vienlīdzības viedokļa netaisnīgu likumprojektu. Vienīgais iemesls, kāpēc runāju par to šodien, ir tāds, ka pieļauju ar lielu varbūtību — būs mēģinājumi to reanimēt.
Kā jau iesākot minēju, būt labējam, konservatīvam un nacionālam mūsdienu pārliberālajā, globālajā pasaulē ir grūti. Ļoti grūti. Bet «grūti» — tā ir mūsu, tā ir Tautas partijas misija.
Otra principiāla lieta, kas 9.Saeimas laikā TP ir nopietni jāpārvērtē un jādod precīzi risinājumi, saistās ar korupcijas apkarošanu. Šodien, starp citu, ir arī starptautiskā pretkorupcijas diena. Nekas šai jomā noturīgs un veselīgs nevar tikt sasniegts, kamēr ar to kā vienīgo ikdienas tēmu un kā vienīgie darbojas Jaunais laiks. Ja Tautas partija spēs atņemt JL — šai populistu partijai viņu vienīgo politisko tēmu, kas ir neapšaubāmi svarīga, viņi — Jaunais laiks — arī izbeigsies. Mēs jau redzējām viņu dramatisko popularitātes kritumu vēlētājiem lasot par Rēzeknes burtnīciņām.
Populisti ir ļoti neērts pretinieks. Tas redzams arī citās Eiropas valstis. Jo viņiem parasti uz jebkuru dienaskārtības jautājumu ir tikai viena un tā pati atbilde. Latvijas populistiem JL šī atbilde uz jebko ir — korupcija.
TP daudz konsekventāk un pragmatiskāk, bez šova un teātra, ir jādod risinājumi. Un tādi ir. Vienkāršoti runājot — kāpēc zīmuļus un datorus katrs kantoris iepērk vēl arvien pats, kaut arī jau e–aģentūra iepirkumiem ir darbspējīga? Kādēļ katrai institūcijai vēl arvien vajag savu nekustamā īpašuma biznesu? Ja mums ir elektroniskais paraksts, kādēļ vēl arvien ir vajadzība paskatīties ierēdnim acīs? Tie bija tikai trīs piemēri jautājumu formā.
Tātad:
1) ja atņemsim populistiem viņu „politisko maizi” – korupciju,
2) ja spēsim noturēties TP programmas rāmjos,
3) ja spēsim celt tālāk tautas labklājību nodrošinot:
patēriņa sabalansēšanu ar ienākumiem,
stabilu nekustamā īpašuma tirgu,
samazinātu atkarību no darbaspēka,
augstas pievienotās vērtības preču pieaugošu īpatsvaru,
pieaugošu bērnu dzimstību un jaunās paaudzes veselību un izglītību,
mēs — Latvija — nākošo 4 līdz 7 gadu laikā būsim apsteiguši ne tikai Eiropas vienu no skaitliskākajām nācijām, kas jau izdarīts šobrīd — Poliju, bet noķersim Slovākiju, Lietuvu, Čehiju un Portugāli. Skaidri mērķi un skaidri lietojamie līdzekļi! Tas ir izaicinājums un tā ir atbildība!!
Un visbeidzot viena lieta, kam arī gribēju nedaudz pieskarties, ir
Tautas partijas iekšējās attiecības.
Ir ļoti, ļoti apsveicami, ka konkurence partijas iekšienē ir augusi. Mums reāli
ir daudzu spēcīgu personību komanda. Ir liels prieks par mūsu reģionu organizāciju nostiprināšanos. Piemēram, Latgalē šobrīd tikai vairs Daugavpilī nav mūsu mēra. Reģionā, kuru vienmēr ir uzskatījuši par kreisā elektorāta bāzi! Tas uzliek atbildību. Milzīgu atbildību!
Taču šis mūsu organizācijas izaugsmes un panākumu spožums nedrīkst mūs atturēt no paškritikas. Man jāsaka, esmu novērojis - ir situācijas, kurās, tā teikt, apakšas nesaprot , kāpēc augšas tā dara. Vēl sliktāk, protams, ir tajos brīžos, kad augšas pašas nesaprot, kāpēc tā dara.. Partija ir šobrīd savos labos, es teiktu, pusaudža gados. Kad jau, kā saka - tēva stingrās rokas vairs nav, kārdinājumu pasaulē daudz, pats liels un pats gudrs. Un tieši šobrīd ir svarīgi tas, kas Tautas partijai ir bijis raksturīgi vienmēr, būt noteiktai, gudrai, vienotai komandai. Svarīgi ir būt labi organizētiem un savstarpēji koleģiāliem.
Jaunajam partijas priekšsēdētājam ir jākļūst par partijas iekšējā stiegrojuma stiprinātāju. Labs Ministru Prezidents viņš mums ir, bet viņam būs jāspēj kļūt par šī spēcīgā, ambiciozā un jau ļoti stabilu sniegumu uzrādījušā pusaudža — Tautas partijas — gudru, disciplinējošu un saliedējošu līderi.
No katra atbilstoši mūsu spējām Tautas partija var prasīt mūsu katra devumu.
Mēs – Tautas partijas ierindas biedri, esam tiesīgi sagaidīt atbildīgu, uz nākotni vērstu, organizāciju stiprinošu — mūsu līderu sniegumu. Nekad līderu rīcība, tātad mūsu gadījumā arī valsts politika, nedrīkst būt balstīta uz iztapšanu masu mēdijiem. Uz laikrakstu ievadslejām balstīta, reaģējoša politika vairumā gadījumu nav atbildīga politika, kādu Tautas partija savos pirmsākumos to saprata. Šim principam nevajadzētu mainīties arī partijai sasniedzot briedumu.
Visiem nozīmīgiem politiskās dzīves jautājumiem jābūt pakļautiem Tautas partijas valdes vērtējumam. Valdes lēmumiem jābūt pēc iespējas stratēģiska
rakstura. Taktika ir konkrētā nozares līdera — ministra, Ministru prezidenta, frakcijas vadītāja — politiskās kompetences lieta, politiskās gudrības lieta, administratīvā talanta lieta.
Un visbeidzot vēl mazliet par to pašu. Par gudrību.
Kāds amerikānis, vārdā Teodors Rūzvelts ir teicis: «Deviņas desmitdaļas no gudrības ir būt gudram īstajā laikā.» Lai mums ir gudri partijas līderi un lai viņi ir gudri tieši īstajā laikā!
Paldies!