"28.maijā aizsākusies jezga ir uzrādījusi politiskās attīstības traucējumus valstī, un mēs par šo eksperimentu ar parlamentu samaksāsim ļoti dārgi. Domāju, ka mēs bijām spējīgi palielināt savu kredītreitingu, ja vien nebūtu šo notikumu. Tad mēs varētu maksāt mazāk par saviem kredītiem un valdības parādiem. Summas, ko mēs šobrīd zaudējam, izrādās milzīgas," akcentē polittehnologs, uzsverot, ka nereti muļķu spēles ar valsti izmaksā dārgāk par nesaimnieciskām darbībām kādā valsts uzņēmumā.
Jaunajai koalīcijai Titavs prognozē grūtas dienas, tomēr atzīst, ka viss nav bezcerīgi, jo valdībā strādā pieredzējuši Vienotības pārstāvji, tostarp premjers.
"Šobrīd visi saprot, ka budžets jāpieņem pēc iespējas ātrāk un šis jautājums paceļas pār iekšpartejiskām problēmām, taču pēc tam, kad budžets tiks pieņemts, tālākais darbs izrādīsies ļoti grūts. Šādai koalīcijai un pat Saeimai cerēt uz progresīvām reformām ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Saeima šoreiz ir ļoti sašķelta - pat ne no frakciju viedokļa, jo to šoreiz nav ļoti daudz. Komandas darbu veikt traucēs savstarpējās attiecības," situāciju raksturo eksperts.
Titavs prognozē, ka koalīcijas izveides laikā izteiktie savstarpējie aizvainojumi nekur neizgaisīs un valdības darbā tie nogulsnēsies kā atmiņas - cerēt, ka izveidosies draudzīga komanda, kas spēs kopīgi ko paveikt, nevar. Ambīciju sadursmes notiks joprojām.
Titavs asi kritizē Zatlera reformu partiju (ZRP), skaidrojot, ka cilvēku izstāšanās no politiskā spēka bija prognozējama.
"Šādā veidā ātri veidojot nejaušu cilvēku apkopojumu, kas piedalās vēlēšanās, šķelšanās bija paredzama. Galvenie iemesli, manuprāt, ir personiskās savstarpējās attiecības starp jaunajiem deputātiem un bijušo prezidentu, kurš aizvien domā, ka viņš ir prezidents un iekšpartejiski var izdot rīkojumus numur 3, 4 un 5. Protams, šādus rīkojumus deputāti neuzņem ar sajūsmu un paklausību. Partija tomēr nav armija, un Zatleram acīmredzami nav autoritātes ne partijā, ne valstī, ne koalīcijā, kas, protams, viņu kaitina."
Polittehnologs uzsver, ka ZRP nav lielas cerības izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām, jo tai nav ideoloģijas, toties ir neremdējama varas un amatu kāre.
"Tā ir daudz alkatīgāka nekā pieredzējušās partijas, kas zina - ne jau vienmēr izšķirīgais ir ministra amats, bet gan komandas darbs. Komandas šiem cilvēkiem nav. Vajag arī vadīt visu ierēdniecību - to izdarīt šiem jaunajiem, nepieredzējušajiem ministriem būs ļoti grūti. Es nevaru iedomāties, kā vidusskolnieks [Edmunds] Sprūdžs, kurš pārvaldījis mazu uzņēmumu ar sešiem vai septiņiem darbiniekiem, spētu tikt galā ar tādu milzīgu iestādi kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. (..) Šādas spēlītes ir pārāk riskantas."
Savukārt izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli polittehnologs sauc par "trako profesoru".
"Trakā profesora eksperimenti ar izglītību arī būs jautri. Izglītība tomēr ir konservatīva nozare, un man ļoti negribas, lai eksperimentē ar manu bērnu izglītību. Šādas darbības ļoti asi uztver arī sabiedrība. Mēs visi gribam, lai skolas būtu labas un izglītība būtu laba, jo zemapziņā saprotam: jo izglītotāka būs jaunatne, jo labākas būs mūsu vecumdienas.
Satricinājums varētu mobilizēt Latvijas elites pārstāvjus un likt viņiem saprast, ka spēlītes ar valsti ir bīstamas un pārāk tālu aizgājušas," norāda Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis.
Pēc viņa domām, Zatlera neprofesionālā rīcība, sākot veidot koalīciju, saasināja krievu un latviešu attiecības. Tās pašreiz Latvijā ir tādas, kādas pirms pārdesmit gadiem bija Interfrontes laikā. Pastāv ļoti liela spriedze starp latviešu un krievu vēlētājiem.
Notikušajā vainojams arī "Saskaņas centrs", "jo Saeimas vēlēšanas nav olimpiskās spēles, kur par pirmo vietu dod zelta medaļu un ļauj veidot valdību".
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība, salīdzinot ar laiku tūdaļ pēc vēlēšanām, jau atrodas uz rezervistu soliņa un "viņi vairs nav spitālīgie, ar kuriem neviens nerunās".
"Domāju, ka visi sapratuši - sarkanās līnijas politiskajiem procesiem vienīgi traucē. Ja mēs turpinātu vilkt šīs līnijas, tad draudi atkal atlaist Saeimu un rīkot vēl vienas ārkārtas vēlēšanas būtu ļoti lieli," uzsver Titavs.