"Mēs neredzam, kas tie par cilvēkiem, kas stāv aiz viņas. Es uzskatu, ka tā politiku neveido. Viņa vienmēr ir iestājusies, ka politikai ir jābūt atklātai, bet tagad ir kaut kāda grupa, kas nav sabiedrībai zināma. Man gribas zināt viņu politisko kredo," intervijā Neatkarīgajai saka D.Titavs.
Uz minējumu, ka varbūt nekādas grupas nav, viņš norāda, ka tam pat nav tik lielas nozīmes. Galvenais esot naida apslāpēšana un
politiskās līnijas izstrāde. Nevarot saprast, kāda šī līnija ir. "Ir lata
devalvācija vai nav lata devalvācijas? Esot jāuzraksta kāds stāsts
Latvijai. To stāstu vajag realizēt, nevis uzrakstīt," komentē D.Titavs.
Uz jautājumu par to, ka viena no versijām par viņa izslēgšanu no partijas ir tas, ka viņš ar Edgaru Jaunupu nav varējuši "sadalīt ietekmi pār priekšvēlēšanu kampaņai paredzēto naudu", D.Titavs konkrēti neatbild. "Es strādāju Latvijas eksportētāju un investoru klubā. Man ir ļoti laba alga un interesants darbs. Tas ir tas, kas mani interesē," atbildot uz šo jautājumu, saka D.Titavs un turpina: "Var jau domāt, ka politiķi to vien domā kā nopelnīt naudu, bet ir citi veidi, kā to var daudz efektīgāk izdarīt. Nauda neviena normāla cilvēka vērtību skalā nav pirmajā vietā. Ir citas vērtības, kas cilvēka dvēselei daudz svarīgākas."
Viņš intervijā vairākkārt norāda uz nepieciešamību vienoties un diskutēt bez nauda un strīdiem, jo "naids ir pilnībā nepieņemams". Viņaprāt, naidu kurina visi. "Vai tas ir Aivars Lembergs, kurš par ienaidniekiem pasludina vienu, otru, trešo. Sauc par šakāļiem vai vēl kā. Tā ka... naids jau ceļas sabiedrībā. Sabiedrība arī ir savstarpēji naidīgi noskaņota. Naids pret ierēdņiem, kas saņem algu, nav radošs. Es saprotu, ka valsts funkcijas ir jāsamazina, bet nevar cerēt, ka algu samazināšana ir vienīgais veids, kā uzlabot valsts pārvaldi. Neo popularitāte mani ļoti biedē. Ja tas būtu reāls cilvēks, nevis kāds elektronisks tēls, tad uz šā naida viļņa viņš iegūtu ļoti nopietnus atbalstītāju procentus," klāsta D.Titavs.
Viņš arī pauž viedokli, ka partijām ir jāsēžas pie
viena galda ar uzņēmējiem īpašnieku līmenī. Jārunā ar biznesmeņiem,
kuriem ir nauda un vēlme kaut ko darīt. "Tikai Latvijas uzņēmējs –
īpašnieks ir tas, kas šeit var investēt un kaut ko darīs. Ir jāsaprot,
ka Latvijā vienīgais saimnieks var būt Latvijas tauta. Neviens cits mūsu
vietā mūs nesapratīs. Protams, mums jāpiesaista ārzemju investīcijas un
pieredze, bet pamatā jābūt Latvijas uzņēmējiem. Mums ir izstrādājies
mīts, ka Latvijas uzņēmējs jau a priori ir sliktais," saka politiķis.