Vērtējot pēdējos politiskos notikumus Latvijā, Titavs norāda, ka sabiedrības uztverē tiek iepotēts, ka bagātu cilvēku aizturēšana ir pareiza rīcība. Godīgi nopelnīt miljonus, daudzuprāt, nav iespējams.
"To var nosaukt par vispārējo negāciju celšanu politiskā līmenī, kas Latvijai ir bīstami. Iepriekšējās vēlēšanas ideoloģiski tika nostatītas kā absolūti izšķirošās Latvijai, jo bija jāizvēlas starp Austrumiem un krieviem vai latviešiem un Rietumu vērtībām. Un nav ne gads pagājis, kad mums atkal jāveic izvēli - par vai pret oligarhiem. Tādā veidā tauta tiek aizvien vairāk tracināta un savā starpā naidota starp krieviem un latviešiem, starp bagātajiem un nabagajiem, oligarhiem un neoligarhiem," situāciju raksturo Titavs.
Viņš akcentē, ka šādā "naida zonā" nav nepieciešamas nekādas ideoloģiskas vērtības - lai piedalītos vēlēšanās, pietiek pateikt, pret ko konkrētā partija iestājas. Nav jāskaidro, ko konkrētais politiskais spēks grib paveikt, kāda būs nodokļu sistēma utt.
"Domāju, ka priekšvēlēšanu kampaņa būs naida pilna un sabiedrību šķeļoša. Vadmotīvs vairāk vai mazāk skaidrs: nabagie pret bagātajiem. Protams, tam būs ekonomiskas sekas - tas izraisīs gan vietējā kapitāla aizplūšanu no Latvijas, gan ārvalstu kapitāla neieplūšanu Latvijā. Jebkurš normāls cilvēks, baidoties no tā, kas notiks pēc vēlēšanām, mēģinās savu kapitālu izvest no Latvijas," brīdina eksperts.
Kā akcentē Titavs, ir naivi domāt, ka "kaut kur Pļavniekos dzīvo jauni politiskie spēki un gaida, kad varēs startēt vēlēšanās". Ja tiks izveidota Valda Zatlera, Ingunas Sudrabas un Jāņa Maizīša partija, to nevarēs saukt par jaunu spēku. Tie ir tie paši jau patlaban politiski vairāk vai mazāk aktīvie cilvēki.
"Turklāt Valdis Zatlers četru gadu laikā parādījis, ka viņš nav politiķis. Viņš ir vienas dienas varonis, cilvēks, kurš izmanto politiskos resursus un populistiskus gājienus, lai nodrošinātu savu politisko, ekonomisko un personīgo dzīvi un intereses. Viņš ir pirmais prezidents, kurš nav pārvēlēts uz otro termiņu un, protams, četru gadu laikā zināmā mērā zaudējis arī savu ārsta kvalifikāciju. Tādēļ viņa nākotne meklējama sabiedriskajā dzīvē, uz kuru viņš gan, manuprāt, īsti nav spējīgs," Zatleru raksturo Titavs.
"Šobrīd viņš atgādina tēvoci Skrūdžu, kurš domā, kā ieguldīt savus desmit politiskā kapitāla latus, lai tie pēc iespējas ilgāk nestu augļus. Pētot viņa intervijas un atskaites, top skaidrs, ka nekāda politiskā piedāvājuma un stratēģijas viņam nav, to vietā - tikai komentāri un kritika. Četru gadu laikā Zatlers pierādījis, ka jebkurš cilvēks, esot prezidenta amatā, var iekarot pozitīvu sabiedrības attieksmi."
Pēc Titava domām, Zatlera līdzatbildība gan politiskās domāšanas, gan ekonomiskajā attīstībā ir ļoti nozīmīga. Satversmē rakstīts, ka prezidents rūpējas par tautas labklājību. Prezidenta amats ir ļoti ietekmīgs un, mākot to izmantot, kā to pierādīja Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga, var daudz panākt tautas saliedēšanā, politikas ietekmēšanā un virzīšanā.
"Izvēloties jauno prezidentu, politiskā kultūra bija kļūdaina. Būtu pareizi, ja katra partija izvirzītu savu kandidātu jau pirms vēlēšanām. Šie kandidāti varētu sacensties, un vēlētāji zinātu, kādas vērtības katra partija aizstāv. Šajās vēlēšanās partijas parādīja savu vājumu un nespēju publiskot savus kandidātus savlaicīgi. Grūti pateikt, vai Andris Bērziņš (ZZS) ir vissliktākais no prezidentiem, jo Latvijā politika nav īpaši prognozējama. Taču diez vai viņš būs sliktāks par Zatleru," uzskata Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis.
Titavs asi kritizē līdzšinējās Bērziņa aktivitātes. "Jūlijā būs interesanti vērot jaunā prezidenta pirmos soļus. Tie, kas jau sperti, runājot par atteikšanos no algas, izskatās visai komiski. Ejot tik krasi populistiski idiotisku ceļu, vēl viņš varētu atteikties arī no ēšanas, elpošanas un ūdens dzeršanas, lai pierādītu savu absolūto askētismu."