Kā informēja TM preses pārstāve Laura Pakalne, Latvijā patlaban ir visbargākie kriminālsodi, un arī pēc paredzamajām izmaiņām KL tie vēl joprojām paliks vieni no bargākajiem.
Tāpat TM atgādina, ka viens no iemesliem, kāpēc tika rakstīta Kriminālsodu politikas koncepcija, bija tieši tas, ka esošā sodu sistēma pēdējo desmit gadu laikā ir padarīta par savstarpēji nesamērīgu, reaģējot tikai uz konkrētiem notikušiem gadījumiem, nevis sistēmiski.
Kā ziņots, pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) uzdevusi IeM juristiem panākt to, lai KL tiktu ietvertas bargākas sankcijas par uzbrukumu varas pārstāvjiem.
Kā iepriekš informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele, Ministru kabinetā tuvākajā laikā paredzēts skatīt TM Kriminālsodu politikas koncepcijas ieviešanas procesā izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru paredzēts mīkstināt sankcijas par noziegumiem saistībā ar uzbrukumu varas pārstāvjiem.
IeM vadība un dienestu vadītāji jau vienojušies par nepieciešamību uzstāt, lai TM izstrādātajā projektā tiktu noteiktas bargākas sankcijas par KL 269.panta "Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai" 1.daļa paredzēto noziegumu - par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā.
Kā informēja G.Skrebele, IeM skatījumā par minēto noziedzīgo nodarījumu sankcija jāpalielina no "brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem" līdz "brīvības atņemšana uz laiku līdz septiņiem gadiem".
Savukārt, ja šāda uzbrukuma rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai izraisītas citas smagas sekas vai ja uzbrukumu izdarījusi organizēta grupa, IeM uzturēs prasību par sankcijas "brīvības atņemšana no trīs līdz divpadsmit gadiem" palielināšanu uz termiņu "no pieciem līdz trīspadsmit gadiem".