Tātad ne tikai varas pirkšanu izgaismojušā Jūrmalgeita, bet arī citi sabiedrībai svarīgu kriminālprocesu materiāli medijos varētu parādīties novēloti vai pat neparādīties, ja šis priekšlikums Saeimā tiks akceptēts. Dienas aptaujāto ekspertu un mediju pārstāvju teiktais liecina, ka šis jautājums ir kā koks ar diviem galiem — ir gadījumi, kad lietas materiālu publiskošana tiešām var kaitēt izmeklēšanas interesēm un pārkāpt cilvēktiesības, bet TM priekšlikums šo situāciju risināt neesot pietiekami sabalansēts ar sabiedrības tiesībām zināt tai būtisku informāciju. Nedrīkst brutāli citēt TM priekšlikuma grozīt likumu par Presi un citiem masu informācijas līdzekļiem būtība ir vienas tā panta daļas redakcijas maiņa, nosakot, ka ir "aizliegts publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim". Šī norma papildināta arī ar aizliegumu publicēt ziņas, kas pārkāpj privātās dzīves neaizskaramību. Lai arī Saeimā iesniegto priekšlikumu rotā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) paraksts, viņš no tā norobežojas, sakot, ka tā ir Ģenerālprokuratūras iniciatīva un priekšlikumu izstrādājusi TM paspārnē esošā darba grupa, kas strādā tieši ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem. No Ģenerālprokuratūras preses pārstāvja Andreja Vaska stāstītā izriet, ka prokuratūra vērsusi TM uzmanību uz to, ka medijos tiek publiskoti kriminālprocesu materiāli, par ko neesot skaidras atbildības. Taču konkrētie grozījumi likumā esot TM izstrādāti. TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norāda, ka pēdējā laikā publiskajā telpā ir nonākuši vairāku kriminālprocesu materiāli, kas varot traucēt izmeklēšanu un taisnīgas tiesas spriešanu. "Ja materiālus var publicēt, tad kāpēc vajadzīga tiesa?" vaicā I.Gratkovska, kuras ieskatā kriminālprocesa materiāls tiek publicēts, "lai radītu viedokli par kaut ko". Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins norāda, ka viņam no vienas puses ir saprotama TM loģika, jo pirms sprieduma stāšanās spēkā cilvēks vēl nav vainīgs, tāpēc kriminālprocesu materiālu informācija ir sensitīva. Tomēr viņu bažīgu dara plašais formulējums — to var interpretēt tā, ka ir aizliegts pat runāt par kriminālprocesu. I.Gratkovska sākotnēji uz Dienas jautājumu, kas ir uzskatāms par kriminālprocesa materiālu, skaidru atbildi nevarēja dot, vēl solot konsultēties ar ekspertiem, bet dienas beigās atzina, ka ekspertu interpretācijā nedrīkst publiskot neko no lietas materiāliem, pirms nav stājies spēkā spriedums. Tomēr viņa akcentē: tas nenozīmējot, ka nedrīkst pārstāstīt materiālu saturu — esot jānodala, vai tiek "brutāli nocitēti materiāli" vai pārstāstīti. Atklātās tiesas sēdes mediji drīkstēšot atspoguļot. Neliedz nosapņot Pašlaik dažādās pakāpēs ir procesi gan Ventspils amatpersonu lietā, gan tā dēvētajā digitalizācijas lietā, kurās iesaistītas valdības koalīcijai pietuvinātas personas. Vēl joprojām punkts nav pielikts dažādās instancēs izskatītajai Bankas Baltija lietai, kas jau ir ar daudzu gadu vēsturi un ilustrē to, cik ilgi var ievilkties tiesvedības process, kura materiālus mediji nevarētu publiskot. LU doktorande Olga Proskurova pieļauj, ka šādai normai varētu būt arī pozitīva ietekme, jo žurnālisti arī "dosies pie cilvēkiem, meklēs lieciniekus, nevis vienkārši apstrādās dokumentus". Tomēr lielākoties mediju pārstāvji ir kritiski par TM priekšlikumu. SIA Dienas Mediji galvenā redaktore Nellija Ločmele norāda, ka viņai nav saprotams TM priekšlikums. "Ja pašai TM ir šaubas par to, kas pateikts, tad ir skaidrs, ka būs nepieciešami tiesas procesi, lai saprastu, kā šo likumu lasīt," viņa akcentē. Pagaidām viņai esot aizdomas, ka medijiem grib aizbāzt muti. Izdevniecības Mediju nams vadītājs Armands Puče saka: "Tas ir klajš drauds preses brīvībai." Portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš norāda — lai arī taisnīgas tiesas interesēs varētu būt turēt publisko telpu brīvu no fragmentāras informācijas par kriminālprocesu, runa ir par samērīgumu ar sabiedrības tiesībām zināt. Tāpēc, ja likums liegs publiskot kriminālprocesu materiālus, "mēs to pārkāpsim", viņš saka. No I.Jaunalksnes teiktā izriet, ka medijiem ir visas iespējas šo likumu apiet, informāciju pārstāstot un uzdodot kā "nosapņotu". Tātad TM priekšlikums pēc būtības neko neatrisina, jo, aizliedzot precīzi pārpublicēt lietas materiālus, mediji daudz brīvāk nodarbosies ar to pārstāstīšanu, kas izmeklēšanai varot kaitēt vēl vairāk. Raidījuma Kas notiek Latvijā? veidotājs Jānis Domburs uzskata, ka TM bijusi pārāk šaura un primitīva pieeja šim jautājumam, jo nerodas pārliecība, ka ministrija būtu balstījusies uz Latvijas un starptautisko tiesību aktu analīzi. Viņš atgādina, ka Krimināllikumā ir attaisnots likuma pārkāpums, ja tas tiek izdarīts sabiedrības interesēs. "Tad ir jautājums Gaidim Bērziņam — varbūt arī šo pantu izņemam?" viņš saka.
TM rosina liegt medijos pārpublicēt kriminālprocesu materiālus
Ar šādu likuma redakciju es nebūtu varējusi publiskot Jūrmalgeitas sarunas. Tā secina žurnāliste Ilze Jaunalksne, iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu izmaiņām preses likumā, kas paredz, ka medijiem būs liegts publicēt kriminālprocesu materiālus līdz pat tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.