Turpmāka finansējuma atņemšana sabiedriskajiem medijiem nozīmē, ka tiem "agri vai vēlu būs jāpārtrauc raidīt", saka Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdis Ābrams Kleckins. Viņš norāda, ka kritiskā situācijā ir gan LTV, gan LR, kas jau savilkuši jostas pēc tam, kad to šīgada dotācija samazināta par ceturtdaļu. LTV akcentē, ka tās pirmā ceturkšņa ieņēmumu samazinājums ir 1,2 miljoni latu, toties pieauguši vairāki LTV maksājumi. Vēl bēdīgākā stāvoklī nonācis LR, kam šogad jāsedz vēl pērn uzkrātie parādi 605 tūkstoši latu un ar kavētajiem maksājumiem saistītā soda nauda, turklāt Ā.Kleckins uzsver — pat ja LR nebūtu parādu, arī ar esošo dotāciju tas nevar izdzīvot. LR finansiālās darbības izvērtējums liecina — ja LR zaudējumi gada laikā turpinās palielināties kā līdz šim, uzņēmuma pašu kapitāls līdz 2009.gada augustam samazināsies līdz nullei. LR iespējamā maksātnespēja pagaidām ir atlikta, parādus pārceļot uz vēlākiem šīgada mēnešiem, kad maksātnespējas jautājums atkal aktualizēsies. Pirmās problēmas varētu rasties jau maijā, prognozē Dz.Kolāts. Līdz nākamajai nedēļai LR pabeigšot biznesa plānu, kurā LR tālākajai attīstībai paredzēti vairāki scenāriji — no visu LR programmu saglabāšanas līdz pat triju kanālu slēgšanai un tikai LR 1.kanāla saglabāšanai. Lai saglabātu visas programmas, nepieciešami vēl 1,4 miljoni latu. Dz.Kolāts norāda — ja paliek spēkā 680 tūkstošu latu samazinājums sabiedriskajiem medijiem un LR tas ir proporcionāls, tātad apmēram 220 tūkstoši latu, tas līdzinātos 10% rezerves fondā noguldītās naudas neatgriešanai LR budžetā. Tas nebūtu tik sāpīgi, jo LR ar šo naudu arī nerēķinās. Taču, ja tas nāk kā vēl papildu samazinājums, viņš neredzot citu iespēju, kā ierobežot apraidi. Savukārt LTV ģenerāldirektors Edgars Kots pagaidām vairās runāt par LTV plāniem, norādot, ka jāsaprot, vai LTV budžetā tiks atgriezti rezerves fondā noguldītie līdzekļi un vai tik tiešām LTV saņems iepriekš solīto naudu apraides nodrošināšanai no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LTV un LR solīti 1,4 miljoni latu). Jebkurā gadījumā viņš neņemšot piemēru no LR un "netērēšu līdzekļus, kuru nav".
Lai arī Jaunā laika frakcija vēl janvārī pēc tikšanās ar Dz.Kolātu valdību aicināja steidzami rast pusmiljonu latu LR darbības nodrošināšanai, tagad frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis ir piesardzīgāks un izsakās pretrunīgi. "Diemžēl, bet izskatās, ka samazinājums tiks attiecināts uz visiem sektoriem vienādi," viņš saka. Viņaprāt, iepriekš LR finansējums "bija dāsns" (pērn LR no valsts saņēma 4,5 miljonus latu) un uzņēmuma iekšienē vēl iespējams rast ietaupījumu. Tajā pašā laikā LR esot "īpašs gadījums", jo "sabiedrībai nedrīkst atņemt tiesības saņemt informāciju, un LR šajā ziņā ir pelnīts līderis", tāpēc tikšot izvērtēts, kādam jābūt LR finansējumam, lai tas nebankrotētu.