Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +17 °C
Smidzinošs lietus
Ceturtdiena, 4. jūlijs
Sandis, Uldis, Ulvis, Sandijs

TP atkal sašūpo valdību

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Lelle
L
Es taču sen teicu, ka līdzko aizdevēji ieskaitīs naudu, tā TP šakāļi metīsies nogrūzt Dombrovski malā un paši rausīsies silē ar visam četrām, lai to momentāli atkal izrītu.Kamēr tauta uz $ūdudakšām tos mēslus neuzdurs, nekas te nemainīsies.
ZBL
Z
Pirmkārt, nekustamo īpašumu saņem konkrēta pašvaldība kurā atrodas nekustamais īpašums un pašvaldībām ir jāuztur savi ceļi un cita infrastruktūra, tā kā neredzu saistību ar akcīzes nodokli un valsts autoceļiem. Cik saprotu no jūsu komenta arī jūs saprotat, ka Latvijā nav lielākie nodokļi, bet gan lielākā izšķērdība izlietojot šos nodokļus. Kaut vai pieminētais akcīzes nodokli. Ko tas dod, ja palielina to procentuālo daļu autoceļu sakārtošanai, ja mums kilometrs izmaksā par 200-300 tūkst Ls vairāk nekā kaimiņiem.Kāda ironija par 100 milj. samazina finansējumu, bet šogad uzcels tik pat cik pērn.:( Un te mēs nonākam pie tā, ka tā sauktos treknos gados neesam ne tikai iekrājuši, bet arī aizņēmušies un šogad par trekniem gadiem valsts budžetam jāatdod , ja nemaldos 800milj. Un cilvēki ka ne sitami negrib atcerēties, ka Repše 2003. gadā lika samazināt saviem ministriem pamatbudžeta izdevumu bāzi par 3%, ko Emsis, Kalvītis veiksmīgi noraka uzsākot naudas šķērdēšanu ik gadu aptuveni 400-5000milj. apmērā neveicot reformas un pieļaujot zelta tiltus u.c fīčas. Bet par soc. budžetu jums taisnība, tāpēc ceru, ka tiks pieņemts budžeta likums, kas neļaus izaugsmes gados veidot deficīta budžetus un nedrīkstēs pamatbudžeta robus lāpīt ar soc. budžeta ieņēmumiem.
JĀCER
J
KA PIE BUDŽETAT IZVEIDES BŪS SVF UN GĀBLERE. LABI, KA ARMIJA NEPIEDER ČEKAI.
Dace
D
TP ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem īpašuma nodoklis liek domāt par savu maciņu, tāpēc, uzmetoties par sabiedrības aizstāvjiem, var veiksmīgi aizstāvēt savējo naudas makus.
viesis
v
šaubos, vai SVF prasa īpašuma nodokli 50% apmērā no 120 Ls pensijas. Bet kāpēc NĪN nevarētu būt pietiekoši liela summa no 3 miljonu vērta īpašuma? Nevajag jaukt 2 lietas - vai tiek uzlikts būtisks papildu slogs nabaga pensionāram, vai 'bāleliņam' ar 3 pilīm. Skaidrs, ka 'bāleliņš' savas intereses varas gaiteņos spēj lobēt daudz labāk kā nabaga pensionārs, bet mani skumdinātu, ja rezultātā atkal nabagi apmaksātu bagāto komfortu. eh, ja atceras visas nulles deklarācijas un visu pārējo saprātīgo un sakarīgo, kas laika gaitā nogremdēts...
viesis
v
vēl mani pārsteidz, ka PVN taču cēla TP finanšu ministra laikā. Un tagad TP protestē, ka tas nebija pareizi un tas liedz viņiem pieņemt citas nodokļi izmaiņas?!
viesis
v
visiem ir skaidrs, un tai skaitā arī TP, ka nodokļu izmaiņas ir vajadzīgas. Un visiem ir skaidrs, ka bez progresīviem nodokļiem, bez "bagātības nodokļiem" būsim purvā, pareizāk - laukā netiksim. Nu, daudzās (nezinu par visām) civilizētās valstīs, ļoti bagātās valstīs progresīvie nodokļi ir, un vispār netiek apspriesta to lietderība, un tie strādā. Skaidrs, ka 'bāleliņiem' to negribas pieņemt, bet politiķi varētu būt kaut nedaudz valstsvīri, nevis tikai no sava maka interesēm atkarīgi. Diemžēl, publiskā komunikācija no varas puses ar retiem izņēmumiem ir ļoti zemā līmenī arī saturiski, un likumsakarīgi, ka gandrīz visa sabiedrība tādu līmeni, domāšanu piedāvātajās kategorijās un stereotipos arī pieņem un tam pielāgojas.
malī
m
celiet augšā to politisko ,,mironi" Mākoņtēvu, lai taču ievedkārtību....
Sumbrs
S
Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanās ir gads. Ārkārtas vēlēšanas novēlotas, dažu mēnešu dēļ to mašinēriju iedarbināt nebūtu vērts. Pēc vēlēšanām vismaz TP no politiskās arēnas nozudīs. Ja JL nerīkosies tālredzīgi, līdz gada beigām vecie koruptokrāti tam valdības grožus atņems. Jādomā, arī SC nesmādēs veco gudrību "Bada laikā velns mušas ēd" un piedalīsies šajā pagātnes rēgu koalīcijā - jo vairāk tādēļ, ka par premjeru tad varētu kļūt "viņējais" Šlesers. Labāk gan lai to "mušu diētu" sev paraksta JL un PS. Nav jau vairs ilgi. Būtībā jau tagad tiem jāēd vēl sliktākas mušas.
Nasing spešel :)
N
Nesanāks, tici man, jo izrādīsies, ka liela daļa ir JL štata darbinieki, daļa TP, bet pāri paliks tikai daži "neatkarīgie", kuru domas nevienu no pie varas esošajiem neinteresē, ja vari garantēt, ka interesē un tiks ņemtas vērā, tad lūdzu atstāj kādu kontaktu ;)
Zelma Birzniece
Z
Mans ieteikums gudrajiem komentētājiem - nometiet savus segvārdus,tauta redzēs,ka pietiks kadru pat vairāk valdībām,un vienā mirklī varēs tikt vaļā no krīzes.Pat no Eiropas un Amerikas brauks mācīties,un jūs visi kļūsiet stāvus bagati.Mēs tie nezinīši turēsim jūs godā un vēl jūsu dzīves laikā celsim pieminekļus.Pasteidzaties kamēr Latvijā un Rīgā ir brīvas vietas jūsu iemūžināšānai.
Nasing spešel :)
N
Un turpinot piesaukto cēlo mērķi NĪ N kas tikšot izlietoti pašvaldību ceļu infrastruktūrai - kur tas ir redzams? Un kaut kā neatceros, ka ES naudas tiktu piesaistītas vietējās nozīmes ceļu uzturēšanām... bet par lielajām šosejām bija taču akcīzes nodokļa nauda. Un kur palika eirovinješu ideja? kāpēc tā netika bīdīta tālāk? Tās realizācija būtu ienesusi miljonus, bet ne no vietējo nodokļu maksātāju maciņiem, no ārzemju pārvadātājiem (t.i. būtu ienākusi no āra tik nepieciešamā nauda). Tāpēc patiešām prieks, ka kāds te sevi pozicionē kā kompetentu personu un spēs šos jautājumus paskaidrot :)
Nasing spešel :)
N
Kādā veidā tad nauda tiek izņemta no apgrozījuma, ja tā tiek ar prātu ieguldīta pašvaldības ceļu un citu infrastruktūras objektu ___ja man atmiņa neviļ, tad ceļu sakārtošanai bija domāts akcīzes nodoklis :) Un par to kā tiek kur un kā novirzīti nodokļi arī ir interesants jautājums :) piemēram stāsts par "pazudušajiem" sociālā nodokļa miljoniem :D tos jau iztērēja ne jau pēc tā, kādam nolūkam tika iemaksāti, bet lāpot budžeta caurumus :) Un ļoti interesanti uzzināt - no kā tiek ņemti līdzekļi ārējā parāda % dzēšanai? Es ļoti labprāt to uzzinātu :) Un arī kādu % no ārējā parāda sastāda paši % ko maksājam par starptautiskajiem aizdevumiem. Turpinot cik reāli no budžeta deficīta sastāda % ko maksājam par starptautiskajiem aizdevumiem, kas savukārt lielā mērā tiek tērēti budžeta deficīta segšanai un banku stabilizācijai? Tik tiešām, prieks to būtu dzirdēt no kompetenta personāža :)
"Jaunajam laikam" jāizlabo sava kļūda - jāatsakās no sadarbības ar TP un jāaicina koalīcijā SC ------- SC tagad ir pirmajā pārī ar LPP. LPP bija koalīcijā ar TP trekno gadu izsaimniekošanas projektā. Kas varētu mainīties tagad?
Nasing spešel :)
N
Taupīšana un budžeta grozīšana notiek pēc interesantas metodikas - vispirms nauda tika meklēta iedzīvotāju makos. Vajadzīgo miljonu sakasīšanai derēja gan skolotāju, policistu un ārstu algas, gan pensijas. Un tikai tad, kad nācās secināt - ar to būs par maz, ierēdņu kalkulatori pievērsās savam gluži neaizskaramajam krājumiņam - pašai valsts pārvaldei. Sāpīgais grieziens, uz kuru mēs visi gaidām jau pusgadu, tagad trāpījis uzblīdušajam dažādu valsts aģentūru skaitam. Trīs gadus politiķi ignorējuši Valsts kontroles regulāros aizrādījumus, ka lielu daļu valsts aģentūru un citas tiešās pārvaldes iestādes vajadzētu likvidēt vai apvienot. Nelietderīgi tiekot tērēta nodokļu maksātāju nauda. Inguna Sudraba, valsts kontroliere: "Jebkuru jomu, ko mēs revidējām, vienmēr mēs izdarījām secinājumus, ka mērķi netiek sasniegti vai funkcijas ir sadrumstalotas, vai institūcijas ir izveidotas, bet nav redzami viņu rezultatīvie rādītāji, vai funkcijas nav virzītas uz kaut kādu rezultātu sasniegšanu." 2008.gada 12.decembris. Kad valsts novesta līdz bankrotam un jālūdz pirmais starptautiskais aizdevums, būtiski jāgroza valsts budžets. Tā vietā, lai pamatīgi revidētu valsts aģentūras un uzņēmumu padomes izdevumu samazināšanai, deputāti nobalso par nodokļu celšanu. Saudzējot tūkstošiem birokrātu, slogs uzlikts pilnīgi visiem iedzīvotājiem. Roberts Idelsons, LNT ekonomikas eksperts: "Lielāku summu var iegūt, optimizējot aģentūru darbu. Tas ir tas, kas ir jādara, nevis jāceļ nodokļi, kas grauj uzņēmējdarbību." 2009.gada 11.jūnijs. Lai nepalaistu garām Starptautiskā Valūtas fonda nākošo aizdevumu, politiķi beidzot ar lielām šķērēm spiesti ķerties klāt uzblīdušajām aģentūrām un citām tiešās pārvaldes iestādēm. Taču muļļāšanās līdz tam ir liela. To, ko Godmaņa un Dombrovska valdības nespēj izdarīt mēnešiem ilgi, to 36 stundu laikā paveica Darba devēju konfederācija un arodbiedrības. Sociālie partneri teju divās diennaktīs atrada neefektīvās aģentūras. Ja tās likvidētu vai optimizētu, iegūtu 56 miljonus latu. Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja: "Mums bija iespēja redzēt tīri horizontāli, jā, ir trīs institūcijas, kas analizē ūdens kvalitāti. Piecas institūcijas, izrādās, māca latviešu valodu un integrē sabiedrību, kura joprojām nav integrēta. Bet nevaram šobrīd pateikt, ka 5 vai 55 aģentūras ir likvidējamas uzreiz." 600 miljoni latu. Tieši tik daudz pagājušajā gadā mēs visi kā nodokļu maksātāji barojām 115 valsts tiešās pārvaldes iestādes, tostarp 75 aģentūras. Tagad izrādās, pusi no valsts aģentūrām vispār varētu likvidēt vai nodot privātajam sektoram, secinājusi Valsts kanceleja funkciju auditā. Baiba Pētersone, Politikas koordinācijas departamenta vadītāja: "Tiklīdz tiek skarta kāda konkrēta iestāde vai institūcija, tā ir milzīgs spiediens uz to, lai tieši to saglabātu, jo tur ir kaut kāda interese." Taču reālā situācija lobijos neļauj ieklausīties. Pakāpeniski šogad bija iecerēts likvidēt 3247 amatus, tādējādi ieekonomējot vairāk nekā 11,5 miljonus latu. Taču līdz ar valdības šīs nedēļas valsts budžeta izdevumu optimizāciju aģentūras un citas valsts tiešās pārvaldes iestādes ir jālikvidē un jāreorganizē daudz straujāk un vērienīgāk. Mērķis – varētu ieekonomēt 90 miljonus latu jau šogad. Tas nozīmē, ka valsts aģentūrās, inspekcijās, pārvaldēs, birojos un citos veidojumos tiktu likvidēti nevis iepriekš iecerētie trīs tūkstoši, bet gan gandrīz 19,5 tūkstoši. Pēc tā varam secināt, cik daudz naudas līdz maijam vien valsts tērējusi šo daudzviet dublējošos funkciju veicēju atalgošanai, ja jau pat Valsts kanceleja saka – šīs iestādes ir likvidējamas vai apvienojamas. Pieņemot, ka katrs no šiem 19 tūkstošiem saņēmis sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo mēneša algu pirms nodokļu nomaksas – 512 latus –, izriet, ka no janvāra līdz maijam tam iztērēti gandrīz 50 miljoni latu. Roberts Idelsons, LNT ekonomikas eksperts: "Aģentūras dublē funkcijas. Dublē viena otru. Katrai ministrijai ir savas aģentūras, kuras var tikt apvienotas, bet kuras tagad darbojas atsevišķi." Baiba Pētersone, Politikas koordinācijas departamenta vadītāja: "Tie piemēri, no kā var atteikties, nu teiksim, piemēram, meža dzīvnieku monitorings. Vai mums šajos apstākļos ir izšķiroši svarīgi skaitīt zaķus un lapsas? Vai ir jāpārbauda visiem iespējamiem dienestiem ar 20 un vairāk veidu kontrolēm, piemēram, bērnudārzi un skolas? Varbūt mēs tās tantītes ar meža ķiplokiem varam nedzenāt tirgos kādu brīdi." Piemēram, Sabiedrības Veselības aģentūras šefs stāsta, ka viņi jau treknajos gados veikuši iekšēju optimizāciju. Tomēr 2008.gada oktobra dati rāda - Sabiedrības Veselības aģentūrā strādājuši 549 darbinieki. Valsts kancelejā LNT Ziņām liek noprast – šī aģentūra vēl ir jāpatīra. Baiba Pētersone, Politikas koordinācijas departamenta vadītāja: "Varbūt var ar profilaksi mazāk nodarboties kādu brīdi un sabiedrības informēšanu, un bukletiņu veidošanu." Kamēr nav apstiprināti budžeta grozījumi, nav iespējams pateikt, kuras valsts aģentūras konkrēti likvidēs. Tikmēr Valsts kontrolei nepatīk, ka aģentūru reorganizēšanu valdība šobrīd veic mehāniski. Inguna Sudraba, Valsts kontroliere: "Par priekšu ir jābūt uzstādījumam, ko mēs gribam sasniegt, kāpēc valsts pārvaldei ir jādarbojas, kas viņai ir jānodrošina. Tikai tad nāk lēmumi, cik tā valsts pārvalde liela ir vajadzīga, lai šīs funkcijas pildītu." Elīna Egle: "Ir viennozīmīgi skaidrs, ka šīs reformas ir jāveic jau šogad, lai mēs uz nākošo gadu atbrīvotos un strādātu bez lieka balasta." Valsts aģentūrās strādājošie tūkstošiem ierēdņu, birokrātu un vienkāršu darbinieku jūnija beigās, vēlākais jūlija sākumā, saņems paziņojumu par atlaišanu. Attiecīgi augusta sākumā virkni valsts aģentūras sola likvidēt un valsts budžetu atbrīvot no sloga. Taču tas ir nosacīti. Zaudējumus izjutīs pašvaldības kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu. Turklāt papildinātas tiks bezdarbnieku rindas. Darba devēju konfederācija gan norāda – daudzi no potenciāli atlaistajiem ir augstu kvalificēti un viņi varētu sniegt dažādas privātās konsultācijas, kas šobrīd esot ļoti nepieciešamas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ar mazāku pensiju

Vairāki faktori ilgtermiņā negatīvi ietekmē sieviešu pensijas apjomu.

Ārlietu ministrijā nomainīs valsts sekretāru

Līdzšinējais Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs kļūs par vēstnieku, bet viņa vietā plānots apstiprināt ministrijas valsts sekretāra vietnieku - politisko direktoru Andžeju Viļumso...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas