Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas. Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā gan Valsts prezidentam gan premjeram.
Maksimālais ar sociālajām iemaksām un iedzīvotāju
ienākuma nodokli apliekamais labums par dienesta automašīnas
izmantošanu personiskām vajadzībām plānots 150 Ls mēnesī un tas nozīmē,
ka nodokļos par to būtu jāmaksā aptuveni 85 Ls.
Finanšu ministrija šodien nāca klajā ar likmēm, kā aprēķināt dienesta auto nodokļa lielumu, ja automašīna tiek izmantota personīgām vajadzībām.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām apliekamais labums par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu būs atkarīgs no automašīnas dzinēja tilpuma.
No Finanšu ministrijā tapušā noteikumu projekta, kurš vēl jāskata valdībā izriet, ka ar nodokli apliekamais maksimālais labums par automašīnas ar dzinēja tilpumu līdz 2500 kubikcentimetriem izmantošanu būs 70 Ls mēnesī.
Darbiniekiem, kas personiskām vajadzībām izmanto automašīnu ar dzinēja tilpumu no 2501 līdz 3500 kubikcentimetriem nodokļi būs jāmaksā no 100 Ls liela "ienākuma", bet, ja tiek izmantota jaudīgāka automašīna – no 150 Ls liela ienākuma.
Ja tiks veikta personiskām vajadzībām nobrauktā attāluma uzskaite, nodokļi tiks rēķināti no "ienākuma" par katru nobraukto kilometru un šī «ienākuma» jeb labuma apmērs būs atkarīgs no automašīnas dzinēja tilpuma un būs no 0.11 Ls līdz 0.15 Ls par katru nobraukto kilometru.
Iepriekš plaši diskutēts, vai brauciens ar dienesta auto uz darbu un no darba uz mājām ir uzskatāms par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām. Noteikumu likumprojektā attiecībā uz šo lietu ir teikts: par auto izmantošanu personīgām vajadzībām neuzskata braucienu, ja to saprātīgā laika posmā nav iespējams veikt ar sabiedrisko transportu (izmantojot sabiedriskā transporta izmaksas un patērēto laiku, vai arī, ja personas veselības stāvoklis liedz braukt ar sabiedrisko transportu.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)