Pārējo augstskolu vadītāju algas ir krietni vien mazākas, liecina rektoru iesniegtās ienākumu deklarācijas. Gardovska ienākumiem līdzināties var vienīgi Latvijas lielākās augstākās izglītības iestādes - Latvijas Universitātes - rektora Mārča Auziņa alga. Viņš rektora amatā nopelnījis 81 043 latus, kas ir apmēram 6750 latu mēnesī.
Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis pagājušajā gadā algā saņēmis 43 180 latu jeb apmēram 3600 latu mēnesī, bet Daugavpils Universitātes rektora Arvīda Barševska ienākumi amatā bijuši nepilni 50 tūkstoši latu. Jaundibinātās Liepājas Universitātes vadītājs Oskars Zīds rektora amatā saņēmis gandrīz 30 tūkstošus latu. Ventspils augstskolas vadītāja Jāņa Vucāna alga bijusi 46 tūkstoši latu.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas vadītājas Daces Markus, Rīgas Tehniskās universitātes rektora Ivara Knēta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora Jura Skujāna un Rēzeknes augstskolas rektora deklarācijas pagaidāam Valsts ieņēmu dienesta datu bāzē nav pieejamas, taču gadu iepriekš viņu algas bijušas aptuveni 30 tūkstoši latu. Vairāk pelnījusi banku augstskolas rektore un Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, kuras alga pirms gada bija nepilni 52 tūkstoši latu.
Turklāt lielākajai daļai rektoru amatalgas nav bijuši vienīgie ienākumi, un papildus tām viņi saņēmuši iespaidīgas summas arī honorāros un atlīdzībās par lekciju lasīšanu.
(precizēta - Arta Sīmaņa amats)