Gribētos pievērsties vienam no minētajiem virzieniem — eksporta attīstībai. Es nerunāšu par nepieciešamību valstij daudz vairāk atbalstīt eksportētājus kopumā, bet gribu pievērst uzmanību vienai no perspektīvākajām servisa eksporta nozarēm — tūrismam.
Ja aplūkojam tūrisma ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības nozarē, redzams, ka iekšzemes kopproduktā tas sastāda tikai 1,7 procentus. Savukārt, ja aplūko visus netiešos efektus, ko dod tūrisms un kā tas ietekmē visas citas tautsaimniecības jomas, tad iekšzemes kopproduktā tas sastāda — 7,5 %, kas ir faktiski gandrīz divas reizes vairāk kā tas, ko Latvijas ekonomikā dod lauksaimniecība.
Uz doto brīdi mūsu valstī ir izveidojies stereotips, ka mēs neesam interesanti, kaut gan Latvija var būt ne mazāk saistoša kā tādi tūrisma galamērķi, piemēram, Čehija, Ungārija vai Horvātija. Visas pasaules tūrisma tendences ir vērstas uz to, ka izzinošais tūrisms — pilsētu, kultūras, konferenču tūrisms kļūst populārāks par ierasto atpūtu, sauli, pludmali, jūru. Cilvēki gadā neizvēlas vienu garu ceļojumu, bet gan vairākus īsus. Šajā gadījumā Latvija var būt pietiekami konkurētspējīga gan ar Vecrīgu, kura ir iekļauta UNESCO mantojumā, gan ar Rīgu, kuru varam droši saukt par jūgendstila galvaspilsētu, gan Jūrmalu un Baltijas jūras līci, kura krasts stiepjas 490 kilometru garumā, gan ar Rastrelli pilīm un viduslaiku cietokšņiem, kā arī daudzām citām lietām.
Analizējot tūrisma nozari kopumā, ir jāsaprot, ka šī sfēra ir viena no retajām, kur valsts atbalsts ir noteicošs visas nozares attīstībai. Ir skaidrs, ka liela daļa tūristu izvēlas doties uz valsti tās vai citas reklāmas iespaidā, kas var būt pārraidīta, gan televīzijās, internetā vai citos informācijas kanālos. Faktiski valsts rada placdarmu uzņēmējiem, lai tie savukārt varētu piedāvāt attiecīgos tūrisma produktus, vai arī pašiem potenciālajiem tūristiem individuāli doties uz attiecīgo valsti. Arī Latvijas tūrisma reklāmas kampaņa, kura tika rīkota pirms pusotra gada CNN televīzijas kanālā ir pilnībā sevi atmaksājusi, jo katrs iztērētais lats ir atnesis Latvijas tautsaimniecībā piecdesmit. Arī tagad tiek veiktas daudzas aktivitātes, lai reklamētu Latviju kā interesantu tūrisma galamērķi, piedaloties daudzos starptautiskos tūrisma gadatirgos, organizējot žurnālistu vizītes, kā arī veicot neskaitāmās prezentācijas ārvalstīs.
Neskatoties uz iepriekš minēto perspektīvu, jāatzīst, ka pašreizējais brīdis tūrisma attīstībā ir kritisks. "Pateicoties" dažu neapzinīgu tūristu uzvedībai, tūristi ir padarīti par sava veida slikto ienaidnieku tēlu, kuri atbrauc šeit apčurāt mūsu pieminekļus un nokārtot savas seksuālās vajadzības, līdz ar to arvien vairāk cilvēku attiecas pret tūristiem kā pret potenciālajiem ienaidniekiem, kā arī pauž negatīvu attieksmi — "lai jau tie tūristi brauc pie mums, bet ne pie manis, ne manā ciemā, ne manā kvartālā", tādēļ arvien vairāk mēs saņemam sūdzības par to, ka Latvijas cilvēki ir rupji un nelaipni. Tādēļ arī parādās lēmumi, kas ir ļoti bieži vērsti pret tūristu interesēm visdažādākajos līmeņos, sākot ar liegumu tiem vizināties kuģītī pa Rīgas kanālu, kā arī sēdēt zālītē. Ir jau iepotēta attieksme, ka tūrists ir sliktais, un šī vienas dienas attieksme var atspēlēties Latvijas sabiedrībai nākotnē. Ir jāsaprot, ka tūrists ir kā sava veida vista, kas nes mums zelta olas, un viņam tādēļ ir jājūtas gaidītam.
Ja sabiedrības attieksme nemainīsies un tūrists nejutīsies gaidīts, tad viens no galvenajiem Latvijas tūrisma dzinuļiem — tā saucamā reklāma — no mutes mutē, kura vidēji mums dod 40 procentus tūristu, nestrādās. Ņemot vērā to, ka Latvija neinvestē grandiozus līdzekļus tūrisma reklāmā, varam sagaidīt ne labākos laikus arī pašā tūrisma nozarē.
Ko darīt situācijas uzlabošanai? Vispirms ir jāsāk no mums pašiem! Nesen viens paziņa, kurš atgriezās no Horvātijas, stāstīja, ka katrā vietā, kur viņš pabija, cilvēki visi kā viens teica: "Mēs Jūs gaidīsim atkal!" Gribas uzdot jautājumu, cik bieži mēs ārzemju viesiem sakām — atbrauciet vēl! Šīs un daudzas citas lietas summējas un veido jēdzienu — viesmīlība. Un tieši tas ir tas, ko ārzemnieki mums pārmet, — mums trūkst viesmīlības vai vienkārši tās nav.
Jau drīzumā Tūrisma Attīstības valsts aģentūra nāks klajā ar iniciatīvu par kvalitātes zīmes Q Latvija (Q zīmi izstrādājuši šveicieši, tagad šī zīme tiek lietota un ir atpazīstama daudzās Eiropas valstīs) ieviešanu tajos uzņēmumos, kuri reāli ar savu kvalitāti kā magnēts piesaista gan ārvalstu, gan vietējos tūristus. Šie uzņēmumi tiks rekomendēti ļoti plašā informatīvā kampaņā gan tūrisma ceļvežos, gan internetā, gan ar vides reklāmas starpniecību. No otras puses, šiem uzņēmumiem būs jābūt gataviem uz speciālām pārbaudēm, kur viltus klients pārbaudīs, cik laipna ir apkalpošana, kā personāls reaģē uz nestandarta situācijām, kā pārzina svešvalodas, kā arī tiks pārbaudīti citi aspekti, kuri raksturo plašo viesmīlības spektru. Tāpat uzņēmumos vajadzēs ieviest jau sen aizmirsto sūdzību un ierosinājumu grāmatas. Attiecīgo kvalitātes zīmi varēs saņemt ne tikai tradicionālie tūrismu pārstāvošie uzņēmumi, kā tūrisma kompānijas, viesnīcas, bet arī tūristus apkalpojošie uzņēmumi: taksometru kompānijas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, naktsklubi un daudzi citi tūristu apkalpošanā iesaistītie uzņēmēji.
Cerams, ka šis solis ilglaicīgā perspektīvā dos attiecīgās dividendes un tūristi, aizbraucot no Latvijas, vēlēsies atgriezties šeit vēl un vēl.