V.Zatlers bija viens no pirmajiem ES līderiem, kurš apmeklē pašizolācijā dzīvojošo Turkmenistānu, kas pēc G.Berdimuhamedova nākšanas pie varas mēģina izrādīt lielāku atvērtību pārējai pasaulei. Vienlaikus Turkmenistāna, kas robežojas ar tādiem šī brīža asākos starptautiskos saspīlējumus raisošām valstīm kā Irāna un Afganistāna, stingri uzsver savu neitralitāti. Drošības situācija reģionā tādēļ bija viens no galvenajiem sarunu tematiem. V.Zatlers pēcāk sarunā ar žurnālistiem atzina, ka viņam G.Berdimuhamedovs jautājis par terora draudiem Latvijā. Viņš saņēmis atbildi, ka Latvijā terorisma nav. Taču šī saruna devusi Valsts prezidentam vienu no izskaidrojumiem, kādēļ Turkmenistānā ir “diezgan cieši drošības pasākumi”. “Miera un drošības jautājumi ir galvenie,” sacīja Turkmenistānas prezidents.
Sarunu centrālā tēma bija ekonomiskā sadarbība ar valsti, kurai ir vienas no pasaulē lielākajām gāzes rezervēm. Turkmenistānas līderis uzsvēra, ka viņi ir atvērti Eiropas tirgum un iegūst aizvien vairāk gāzes, sacīja V.Zatlers. Ja Latvija vēlas ekonomiski sadarboties ar šo valsti, tad tai ir jāmeklē jauni kontakti, sacīja Valsts prezidents. G.Berdimuhamedovs uzsvēra, ka Turkmenistāna ir ieinteresēta savu kravu nosūtīšanā uz Eiropu un tādēļ tai liekas interesanta Latvijas vēlme iesaistīties starptautiskā transporta ķēdē. Jāpiebilst, ka tieši sadarbība ar Centrālāzijas valstīm starptautiskā tranzīta kravu nodrošināšanas jomā ir viens no lielās V.Zatleru pavadošās uzņēmēju delegācijas mērķiem. Turkmenistānas līderis arī pauda vēlmi sadarboties transporta, informāciju tehnoloģiju, sakaru un izglītības jomā.
V.Zatlers trešdien arī apmeklēja iepriekšējā Turkmenistānas prezidenta Saparmurata Nijazova jeb Turkmenbaši mauzoleju. Baltajā marmora mauzolejā musulmaņu garīdznieks teica lūgšanu, un pēc tam visi apmeklēja mošeju, kas ir viena no lielākajām garīgajām celtnēm Centrālāzijā.