Komentējot publikācijas zviedru presē par lata devalvāciju, T.Tverijons pauda, ka šie izteikumi, viņaprāt, ir izrauti no konteksta un “mēs spriežam”. Kā neapnīk tā nelaimīgā runāšana par lata devalvāciju, teica T.Tverjons. Viņš neredz iemeslu, kāpēc to darīt, jo šis solis Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nepalīdzētu.
“Viens no spēcīgākiem argumentiem – būs vieglāk eksportēt. Juridiski pareizi, bet vai varat nosaukt kaut vienu eksporta produktu, kas 100% tiek saražots no Latvijas labumiem. Izrādīsies, ka vismaz 80% – 90% no produkcijas vispirms tiek importētas, tad tiek pielikts darbaspēks, elektrība, kas arī tiek importēta. Pat desu nevar saražot no Latvijas produktiem.”
T.Tverijons arī kritizēja valdības apspriesto ideju meklēt iespējas palīdzēt kredītņēmējiem, kas varētu notikt uz banku rēķina. “Valstij, kas politisku apsvērumu dēļ nāk ar aicinājumiem, ka vajag palīdzēt tiem 15% mājsaimniecību, kuriem ir grūtību veikt kredīta maksājumus, ir jāsaprot, ka šī palīdzība maksā. Jautājums, vai valstij ir adekvāta naudas summa. Nākt ar ideju, ka mūsu valsts palīdzība būs tāda, ka ļausim bankām 20% no kredīta norakstīt, tā ir viltus palīdzība.” Šāds variants tiekot apspriests, taču bankām tas nebūs pieņemams, viņš uzvēra. Pēc viņa teiktā, šobrīd 85% no visiem mājokļa kredītņēmējiem tiek galā ar maksājumiem, bet 15% ir grūtības savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumu. “Šāda veida pretimnākšana jau ierobežo, jo tuvojas robeža, kad bankām zaudējumi, kas pagaidām ir uz papīra, būs tādi, ka nepieciešams kapitāla palielinājums. Tad ieslēgsies instrumenti, kurus vēl nepielieto – izpārdos īpašumus par puscenu, tad zaudētāji būs bankas. Tajā pašā laikā ieguvēji tie, kas lētāk nopirks.”