Ulmanis: Ar vēlēšanām Latvijā noslēdzies divkopienu sabiedrības izveidošanās process

Viņaprāt, šīs vēlēšanas parādīja, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti sašķelta, kaut arī visi noliedz domu, ka ir balsots pēc nacionālā principa. "Tas ir blefs. Vēlēšanu gaita parādīja, ka ļoti daudz tika balsots pēc nacionālā principa," norādīja eksprezidents.

"Ja mēs šo patiesību nespēsim saskatīt un neredzēsim, ka veidojas ļoti stabila divkopienu valsts, un ja politiskās partijas nemēģinās pēc būtības šai divkopienu valstij likt domāt, ka tas nav labākais ceļš - tad tas nākotnē varētu būt nopietns šķērslis Latvijas tālākai attīstībai kaut vai valodas, skolu, izglītības un citos jautājumos," skaidroja Ulmanis.

Pēc eksprezidenta domām, vēlēšanas parādīja, ka ir ļoti nopietni jāpiestrādā ne tikai pie sociālajiem, izglītības vai veselības aizsardzības jautājumiem, bet pie sabiedrības integrācijas jautājumiem, lai krievi un latvieši uzskatītu sevi par kaut ko kopīgu, kaut ko vienojošu.

Intervijas laikā Ulmanis arī skāra arī jautājumu, kādā veidā politiskajā retorikā tiek izmantots vārds "okupācija". "Runājot par šo jautājumu, dominē tikai personīgie apvainojumi un mēģinājumi aizķert vienam otru. Iedomājieties, ko nozīmē [Rīgas mēram Nilam] Ušakovam, kurš ir jauns cilvēks un ar okupāciju nav saistīts, pateikt, ka viņš ir okupants. Tas nozīmē apvainot cilvēku varbūt viņa patiesākajās un dziļākajās jūtās - to nedrīkstētu darīt," akcentēja eksprezidents.

Kā ziņots, ārkārtas vēlēšanās 11.Saeimā tika ievēlēti seši politiskie spēki. Visvairāk jeb 31 mandātu ieguva "Saskaņas centrs", Zatlera reformu partija ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.

Patlaban kā reālākā iespējamā tiek minēta triju partiju koalīcija, kuras pamatā būtu Zatlera reformu partija un "Vienotība". Trešais partneris varētu būt "Saskaņas centrs" vai nacionālā apvienība.