“Uz pēdējiem notikumiem prezidents nevarēja nereaģēt. Problēmu gan saskatu Valsts prezidenta minētajā termiņā – 31. martā, jo māc šaubas, vai tik īsā termiņā iespējams kvalitatīvi paveikt visus tos darbus, uz kuriem prezidents politiķus aicinājis,“ sacījis G.Ulmanis. Viņš domā, ka, ja tiktu īstenota vismaz daļa no prezidenta uzstādījumiem, valsts iedzīvotāji redzētu, ka vara iet pareizajā virzienā, būtu iespējams kompromiss un Saeima netiktu atlaista.
Par Saeimas atlaišanu gan G.Ulmanis sacījis, ka tik sarežģītā situācijā tam nepiekristu. “Ja es būtu bijis Zatlera kunga vietā, droši vien būtu rīkojies līdzīgi, taču drusku citā manierē: mēģinātu vienoties ar koalīciju par šo darbu paveikšanu. Lai gan saprotu – tagad koalīcijas attieksme pret prezidenta uzstādījumiem varētu būt citādāka nekā manā laikā. Pieļauju, ka Zatlera kungam nekas cits neatlika kā runāt tik kategoriski, jo tos pašus Satversmes grozījumus prezidents rosināja pieņemt jau pirms krietna laika, bet nekas reāls Saeimā nav paveikts,“ vērtē G.Ulmanis.
Viņaprāt, ja vien koalīcija gribētu, sen būtu atrasts jauns Korupcijas un novēršanas biroja vadītājs. “Pēdējā laikā vara nav čakli strādājusi, parlaments pieradis pie dīkas dzīves, uzskatot, ka neviens tam neko nevar uzspiest. Ja prezidents nebūtu noteicis termiņu, darbs tiktu vilkts garumā vēl un vēl. Toties tagad būs divi mēneši, kad būs čakli jāstrādā. Tagad redzēsim, vai deputāti tiešām ir gatavi strādāt, vai arī viņi vēlas nodarboties ar obstrukciju. Diemžēl pēdējā laikā radies iespaids, ka koalīcija intereses stāda augstāk par tautas un valsts interesēm,” uzskata bijušais prezidents.