Upīša memoriālā muzeja vadītāja: muzejus un periodiku nevar salīdzināt

Kaire.Andreja Upīša memoriālā muzeja ekspozīcijas ir izvietotas divās vietās – memoriālais dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 38 un memoriālā māja ar dārzu Skrīveros. Muzeja vadītāja Inese Kaire stāsta, ka A.Upīts savā testamentā noteicis, ka vēlas ierīkot muzeju Rīgas dzīvoklī, kurā viņš dzīvoja no 1951.gada līdz savai nāvei 1970.gadā. Savukārt māju Skrīveros viņš uzdāvināja valstij 1952.gadā. “Rīgas dzīvoklī ir pilnībā saglabāta visa iedzīve, tajā ir 33 tūkstoši muzeja vienību, no tām vairāk nekā 7 000 bibliotēkas grāmatas. Mēbeles ir ļoti vērtīgas, pagājušā gadsimta 50. – 60.gadu stila paraugi. Protams, var vaicāt – kāpēc muzejs ir divās vietās? Tomēr visu muzeja krājumu ar mēbelēm pārcelt uz māju Skrīveros nevar, jo tā ēka ir celta 1908.gadā, tai ir krāsns apkure,” skaidro I. Kaire. Pērn Andreja Upīša memoriālā muzeja dzīvoklim bijuši 6 309 apmeklētāji, no tiem muzeju naktī – vairāk nekā 2 000. “Turklāt tie nav obligātā kārtā atvestie skolēni, bet gan lielākoties pieaugušie,” tā muzeja vadītāja. Finansējums muzejam samazināts ar katru gadu, pērn iedalīti 37 tūkstoši latu, no kuriem lielākā daļa tiek tērēti algās, kas tuvu minimālajām, un komunālajos maksājumos, kas nav mazi, jo dzīvoklis atrodas Rīgas centrā. “Ik pa laikam uzvirmo kaislības, ka Upīša memoriālo dzīvokli vajadzētu pārvietot citur. Tas ir saprotams, jo vieta ir laba, ēkā dzīvo divi eksprezidenti. Tomēr mēs nevaram A.Upīti likt citur, jo viņš ir dzīvojis tieši šeit,” saka I. Kaire. Jau vēstījām, ka Jurģa Liepnieka piedāvājums likvidēt memoriālos muzejus, lai stiprinātu kultūras periodiku, ir aplams, uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.Valstī šobrīd ir astoņi valsts dibināti un uzturēti memoriālie muzeji; iniciatores pārējo 26 memoriālo muzeju veidošanai ir pašvaldības, kas tādējādi īsteno vietējo iedzīvotāju vēlmes un bieži vien izmanto muzeju un tā darbību kā efektīvu instrumentu vides sakārtošanai un aktīvākai sociālo un kultūras saišu veidošanai gan lokālās kopienas ietvaros, gan sadarbībai ar citām kopienām, tos apmeklē tūristi gan no citiem Latvijas reģioniem, gan ārvalstīm, skaidroja ministres preses sekretārs Andris Saulītis.