SC uzskata, ka nodokļi nākamgad nav jāpaaugstina, vien jāievieš progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis – ienākumiem virs 1000 latiem likme varētu būt 26% - 28%. SC uzskata, ka budžeta deficīts nākamgad var būt 12% no valsts iekšzemes kopprodukta, lata vērtība pret eiro jāpazemina par 15%.
SC līderis Jānis Urbanovičs trešdien Dienas viesistabā norādīja, ka valūtas devalvācija ir visgodīgākā ieņēmumu mazināšanas metode. Jautāts, kā tādā gadījumā palīdzēs ģimenēm, kam ienākumi ir latos un kredīts eiro, jo par to pēc nacionālās valūtas devalvācijas vajadzētu maksāt vairāk latu, SC līderis sacīja: “Ja Latvijas banka strādās roku rokā ar valdību un labosies ar labo draugu zviedru baņķieri, tad atradīs modeli, kā tikt ārā no šī apburtā loka”.
A.Šķēle savukārt sacīja, ka tās valstis, kuras izvēlējušās brīvu pašnoteikšanos pār savām valūtām, tās devalvējot, piemēram, Polija un Zviedrija, šodien dzīvo labāk. Tomēr lata devalvācija PLL līdera ieskatā ir nokavēta un budžeta deficītam nākamgad ir jābūt ne lielākam, kā to paredzējusi valdība – 5,5% no IK.
PLL uzskata, ka no nodokļiem nākamgad varētu paaugstināt vien nekustamā īpašuma nodokli, paredzot lielāku likmi spekulantu sapirktajiem īpašumiem, kas ir neapdzīvoti. Tādejādi PLL redz iespēju gūt budžetā piecus miljonus latu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis savukārt būtu jāpazemina līdz 25%, kā to arī paredzējusi valdība, bet neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina vien par apgādībā esošajiem. Savukārt iemaksas pensiju 2.līmenī ir jāceļ līdz 4%, kā tas nākamgad arī ir paredzēts, bet ko pašreizējā valdība plānoja saglabāt līdzšinējā 2% apmērā.
No ēnu ekonomikas PLL ieskatā varētu gūt ap 60 miljoniem latu – ievērojami vairāk par pašreiz valdības plānotajiem 15 miljoniem latu. “Ziniet, uz Dzirnavu ielas pat kaķi šķauda par šādu lietu,” teica A. Šķēle. Vaicāts, kā panāks, lai no ēnu ekonomikas varētu dabūt vairāk naudas valsts budžetā, PLL līderis sacīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāatvēl papildu pieci miljoni latu, kas būtu kā motivācija labāk cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem.
“Par 180 latu algu ir ne pārāk vilinoši apkarot pusbandītus,” piebilda A. Šķēle, norādot: kad viņš vadīja valdību 1996. gadā, bija izveidota speciāla iestāde cīņai ar ēnu ekonomiku, kuras darbinieki saņēma prēmijas atkarībā no padarītā. ”Cilvēki redzēja – vairāk strādāja, vairāk saņēma,” teica PLL līderis.
PLL uzskata, ka reforma valsts pārvaldē nākamgad nevar aprobežoties vien ar divu ministriju – Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas - apvienošanu. Tāpēc PLL uz budžeta projekta otro lasījumu Saeimā iesniegs priekšlikumus ministriju skaita mazināšanai no 14 līdz 8. Tāpat PLL piedāvās strukturālu reformu vispārējā izglītībā, nododot pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas pārvaldīto finansējumu pedagogu algām pašvaldību ziņā. Tiesa, fiskāla efektu šāds pasākums nedotu.
PLL ir vēl padomā citi priekšlikumi, teica A. Šķēle, vienlaikus norādot, ka apvienība nekavēs budžeta pieņemšanu Saeimā ar “destruktīvu rīcību”. Budžets, viņaprāt, ir vājš, bet “vismaz zināms” un ir svarīgi, lai tas tiktu pieņemts laicīgi.
Kā zināms, budžeta projekts trešdien nodots skatīšanai Saeimas komisijām.