Kā zināms, pēc referenduma SC jau nācis klajā ar vairākiem piedāvājumiem, kas būtu darāms krievvalodīgo labā, savukārt valdošā koalīcija, tajos nemaz neklausoties, plāno ierobežot turpmākas referenduma rīkošanas iespējas, turklāt Nacionālā apvienība savukārt pēcreferenduma gaisotnē ar vairākiem piedāvājumiem metusies vēl jo brašāk aizstāvēt latviskumu. Zīmīgi, ka pēc referenduma visu šo spēku līderi nav uzskatījuši par vajadzīgu tikties, lai arī kā vienu, tā otru politiskajā retorikā figurē vārds «saliedētība». Tāpēc arī Diena kā medijs izņēmuma kārtā uzņēmās starpniecības lomu.
Savu dalību Dienas iniciētajā diskusijā bija apstiprinājusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, Zatlera Reformu partijas vadītājs Valdis Zatlers, kā arī Nacionālā apvienība, Raivja Dzintara vietā gan beigās deleģējot apvienības Saeimas frakcijas vadītāju Einaru Cilinski. Kā ceturtais bija aicināts N. Ušakovs. Sākotnēji viņa pārstāve Anna Kononova norādīja, ka N. Ušakovam nederot piedāvātais tikšanās laiks, taču pirmdienas rītā atsakot: «Mūsu pusē šāda tikšanās netiek uztverta ar sajūsmu.» Neērtību radot apstāklis, ka saruna plānota medija klātbūtnē, un gan jau politiķi, ja vajadzēs, tiksies paši.
Zīmīgi gan, ka tieši N. Ušakovs iepriekš neformāli sūdzējies, ka, piemēram, Vienotība esot augstprātīga un ar Saskaņu nerunājot. Par neformālu sarunu trūkumu iepriekš sūdzējies arī cits SC līderis Jānis Urbanovičs, paužot: «Kompromisu meklēšanair vienīgais iespējamais ceļš, pa kuru būtu jāiet Latvijai.»
Politologs Ivars Ījabs pagājušās nedēļas nogalē, komentējot Latvijas politisko vidi un saliedētības jautājumu, norādīja, ka pēdējos 20 gados Latvijas vēlētāji ar savām balsīm ir izveidojuši pietiekami lielu politiskās elites daļu, kuri savu lomu Latvijas politikā neredz, ja tajā nav etniskā dalījuma. Ja no darba kārtības noņemtu etnisko jautājumu, rastos jautājums, ko viņi vispār dara politikā, piebilda politologs.