Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Ušakovs: valdošie biedē ar nacionālo kārti

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) kā vienu no pretargumentiem Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, minēja draudus, ka tad pie varas nāks kreisās partijas. «Vislielākais elektorāts šobrīd ir kreisajiem spēkiem un arī vislielākā aktivitāte (saskaņā ar aptauju par piedalīšanos referendumā) ir nelatviešiem,» trešdien intervijā Latvijas Televīzijas Panorāmā sacīja G.Daudze, prognozējot, ka Satversmes grozījumu pieņemšana draud ar divvalodības ieviešanu un «reālu divkopienu valsti».

Apvienības Saskaņas Centrs (SC), kas jaunākajos partiju reitingos ar 11,1% šobrīd ir pirmajā vietā, priekšsēdētājs Nils Ušakovs Dienai pauda viedokli, ka šādi valdošo politiķu izteikumi liecina: viņi saprot, ka referendums var izdoties, tāpēc izmanto jebkuru iespēju, lai šaubīgie tajā nepiedalītos.

«Atkal tiek izspēlēta senā nacionālā kārts, ko valdošie velk ārā kritiskos brīžos — ka tas viss ir vajadzīgs krieviem. Tie ir murgi,» sacīja SC līderis, paužot nožēlu, ka valdošā koalīcija nevis cenšas ieklausīties sabiedrībā, bet mēģina to iebiedēt. «Jā, krieviem nepatīk ekonomiskā krīze, korupcija, inflācija, tas, ka valdībai nevar ticēt. Tāpat kā latviešiem,» uzskata N.Ušakovs.

N.Ušakovs arī pauda gandarījumu, ka Latvijas faktu veiktā aptauja patiesībā parāda: šķelšanās pēc etniskā principa referenduma dēļ nenotiek. «Visa sabiedrība vienādi grib piedalīties. Referendumā noteikti plāno piedalīties 33 procenti latviešu un 40 procenti cittautiešu — būsim godīgi, tā nav liela starpība, ņemot vērā statistisko kļūdu,» sacīja N.Ušakovs.

Viņš arī norādīja, ka SC programmā nav ierakstīta ne divu valsts valodu ieviešana, ne divkopienu valsts izveidošana. «Ja jau Daudzes kungs grib mūsu programmu pilnveidot, lai tad stājas mūsu apvienībā,» ironizēja N.Ušakovs.

Arī socioloģe Brigita Zepa vērtēja G.Daudzes uzstāšanos kā apliecinājumu Saeimas priekšsēdētāja sašutumam un bailēm no referenduma, kas tiek vērsti manipulācijās un draudos, ķeroties pie jebkuriem līdzekļiem. «Nacionālā kārts ir nolietota, nobružāta, taču laiku pa laikam atkal tiek izvilkta. Tas ir tā naivi, un parasti to dara nepieredzējuši politiķi, pierādot politiskās kompetences trūkumu,» komentēja G.Daudzes izteikumus B.Zepa.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Fragmenti no Daudzes teiktā LTV

Bīstamība ir tāda, ka pie tik ļoti zemiem sliekšņiem ir ļoti liela varbūtība, ka Latvijas valsts stabilitāte, kādu mēs to šobrīd pazīstam, faktiski tiek sagrauta. Jo nav nekādu problēmu vēlēšanās zaudējušiem politiskajiem spēkiem vai tiem, kas palika opozīcijā, savākt savu elektorātu, savākt parakstus un faktiski revidēt vēlēšanu rezultātus. Un rezultātā mēs nonāksim pie tā, ka Saeimas vēlēšanas būs kā minimums reizi divos gados un valdības mainīsies vēl biežāk, jo parlaments būs nespējīgs pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus, baidoties no atlaišanas procedūras uzsākšanas. Tad politiskajā ziņā mēs dzīvosim kā Itālijā, kur valdības un parlamenti brīžiem mainās biežāk nekā gadalaiki.

Otra bīstamība — vislielākais elektorāts šobrīd ir kreisajiem spēkiem un arī vislielākā aktivitāte ir nelatviešiem. Tas savukārt nozīmē, ka mēs ļoti riskējam nākošajā parlamentā vairākumā ieraudzīt kreisos spēkus. Tas, pirmkārt, nozīmē, ka varētu mainīties mūsu valsts politiskais kurss, otrkārt — mēs reāli iegūsim divvalodību un reālu divkopienu valsti. Un tie nav joki, ko es šobrīd stāstu, jo šobrīd kreisie politiķi pie jebkuras iespējas, pie jebkuriem likuma grozījumiem cenšas panākt otras valodas lietošanu un nepilsoņiem tādas pašas tiesības kā pilsoņiem.

Principiāli un faktiski — ja šajā sestdienā vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem nobalso par šiem Satversmes grozījumiem, tādā gadījumā nākošajā rītā mēs pamodīsimies pavisam citā Latvijā. Un tās Latvijas seja būs apmēram tāda, kā es jums nupat uzzīmēju. Šī ir tā reize, kad mēs nedrīkstam spēlēties ne ar mūsu valsti, ne ar mūsu valsts pamatlikumu.


Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas