Uz Īriju devies latvietis Palsmanes skolēniem dāvina atstarojošās vestes

Esmu Īrijā no 2004.gada Ģimenē mums ir divi dēli kuri mācās tepat Īrijā. Reizēm sanāk ka pie vakariņu galda pārunājam visvisādas lietas un pa reizei gadās,ka runāts tiek pa latviju.Ar interesi mēs klausāmies vecākā dēla stāstos ko viņš atcerās par Latviju. Ja jūs zinātu cik daudz viņam ir atmiņas,viņam bija tikai 4 gadiņi kad pārcēlāmies uz dzīvi īrijā.Stāstā tiek iekļauts bērnudārs,mīļākās audzinātājas, omes govis,vistas un pīles,kaimiņu bērni,suņi nu viss ko vien viņs spēja atcerēties.Mazais visu dzirdēto kāri uztver jo Latviju viņs pameta kad viņam bija tikai 1 gadiņš un protams no atmiņām viņam nekā.Mums ar pašiem prieks klausīties.Un pēkšņi tiek uzdots jautājums, kāpēc mēs vairs nedzīvojam Latvijā,tur bija tik forši.Aptrūkstas elpa, saskatāmies ar sievu un izbrīnā platām acīm raugāmies viens otrā. Seko spēcīga nopūta,īss pārdomu brīdis,nu kā lai izskaidro bērnam ka esi bijis spiests bēgt no Latvijas.Protams bērnam tiek paskaidrots ka Latvijā mums nebija no kā un pat īsti kur dzīvot, kaut gan viņam tas īsti nav saprotams. Mazais visu dzirdēto kāri uztver jo Latviju viņs pameta kad viņam bija tikai 1 gadiņs un protams no atmiņām viņam nekā. Reiz skolā mazam tika iedota atstarojoša lentīte ko uzvilkt uz rokas. Katru reizi ejot uz veikalu,kaut dzīvojam pilsētas centrā, viņs vienmēr vilka uz rokas piedurknes to atstarojošo lentu un ar lepnumu naski soļoja mums līdzās. Tad arī radās ideja ka būtu jauki ja Palsmanes bērniem būtu kas tāds ar ko viņi varētu lepoties. Bet drīzumā šī doma pajuka jo kā mēs zinām tad šāda veida vestes veikalā pie mums te maksā 3 eiro. Apzvanot vairākas vietas Latvijā par šādām vestēm cena bija virs 4 lati,nemaz nerunājot par drukātiem burtiem. Sakodu zobus,nolamājos un atmetu šai idejai ar roku.Atklāti sakot nevēlējos tiem tirgoņiem maksāt tādas summas. Pēc kāda laika uzgāju internetā "Promo Dizains"majaslapu un ieraudzīju ka viņi piedāvā atstarojošās vestes un bija izmēri pat priekš bērniem. Un vislielākais pārsteigums bija sazinoties pa telefonu,cena,kas bija ap 2latiem. Tālāk tika formāli nokārtots un vestes tika pasūtītas.Apdruka ar izmaksāja drusciņ zem 2 latiem.Kopā vestīte iznāca 3.95lati,ar piegādi. Lai noskaidrotu cik daudz vestes ir nepieciešamas no 1-4 klasei un dzimumi,zvanīju savai bijušajai audzinātājai,tagadējai direktorei. Sarunā direktore ieminējās ka šogad nebūs ziemassvētku paciņas.Un palūdza vai es nevaru palīdzēt viņas sarūpēt ko es arī apsolījos izdarīt. doma bija savākt no zināmiem Korkas latviešiem,bet nodoms gan izgāzās.Parastā atruna ka nav naudas.Apzvanot vairākus cilvēkus tika sarunāts ka nākošās nedēļas beigās sazvanīsimies un savaksim naudiņu.Kauns atzīt,bet tikai viens cilvēks man atzvanīja un pieteicās noziedot drusciņ naudiņu, es ar paskaidroju tam cilvēkam ka esmu izlēmis viens pats to naudiņu sarūpēt,jo patiesībā biju šoka ka cilvēki ir tik skopi.Visi mēs te pelnam apmēram vienādi un es lieliski zinu kādos apstākļos mēs te dzīvojam.Bet nebiju gaidījis ka cilvēki izrādīsies tik skopi.Cilvēks iet baznīca,ir ticīgais,vienmēr klāsta savus uzskatus,bet kā skan sakāmvārds,-ar muti laukā,ar darbiem aizkrāsnē. Tā kā bija doma savākt ziedojumos šo naudinu 212latus,direktorei paziņoju ka būs nepieciešams izteikt ļoti skaistu paldies,tā lai cilvēki kas patreiz strādā un dzīvo ārpus latvijas justu pagodinājumu un atcerētos ka arī viņa pienākums ir parūpēties un pateikt paldies savam pagastam un tā iedzīvotājiem,skolai saviem vecākiem.Un lai tas mazais palsmanietis laikam ritot varētu ar lepnumu teikt"ES ESMU NO PALSMANES" un zinātu ka ir palsmanieši kaut kur tālumā,bet kuri rūpējās par savu pagastu un tā iedzīvotājiem.

Visnotaļ atbalstot un priecājoties par tavu rosību, gribu tomēr izteikt domu, ka pēdējos gados emigrējušie latvieši nebūs īstais ziedotāju kontingents. Par to spriežu pēc savas pieredzes, jo katru mēnesi sūtu palīdzību uz Latviju tur palikušajiem radiem. Lai arī ir sanācis pāris reizes ziedot arī citiem, tomēr man nav iespējas paplašināt to loku, kam varu palīdzēt personīgi. Tāpēc es ieteiktu mēģināt iesaistīt savas mītnes zemes vietējos palīdzības sniegšanā. Rietumos sabiedrība mēdz būt atsaucīga un to iesaistot pārdomātā palīdzības projektā būtu iespējams palīdzēt vairāk. Priecīgus Ziemassvētkus!

Prieks, kad mūsu skolu ir beidzis, tik labsirdīgs un foršs puisis kā Aivis.! Paldies tev, un lai veicas..

Ir rakstīts..:)

Mīļi sveicieni Aivim, lai veicas!!!!

AIVI ,visu cienu ,tu esi ists LATVIETIS.NOLIECU galvu TAVA prieksaVISU labako TAVA dziveEsmu pensionars bijusais smiltenietis.

Visu cieņu Aivim un priecīgus svētkus!

ceru, ka uz vestēm tomēr ir rakstīts - PALSMANE. Bet Aivis rāda labu piemēru citiem ārzemēs strādājošajiem latviešiem. Nevajag ziedot mistiskiem fondiem vai organizācijām. Izvēlieties konkrētus cilvēkus vai iestādes un uzdāviniet to, kas vajadzīgs, nevis naudu.

lūk tā ir VALSTISKA DOMĀŠANA. ja korumpētie mēsli radījuši Latvijā tādus apstākļus, ka vienīgā iespēja ir emigrēt, tad par šādu soli NAV jākaunās... bet ar atbildību un cerību, ka Latvijā apstākļus VAR mainīt, ir jāstrādā ārzemēs.

Skaisti.. Lūk, ko nozīmē kvalitatīva izglītība un labas atmiņas par skolu! Mūsu valstsvīriem vajadzētu ņemt piemēru, nevis rīkoties pretēji - iznīcinot izglītību un visu pārējo svēto, tad dāvanas varētu sūtīt te pat no Latvijas!

Gaišus un priecīgus Tev Ziemassvētkus, Aivi!