To pierāda starptautiskā pieredze. Esošā valsts politika naudas meklēšanā diemžēl ir šāda – palielināt nodokļus vai samazināt algas, taču nav politikas, kā naudu nopelnīt. Valstij ir jāparāda biznesam, ka tas ir vajadzīgs,” uzskata uzņēmējs. Viņš aicina ņemt piemēru no Ķīnas, Singapūras un Īrijas. “Īrija savos labajos laikos ir labs piemērs, kā motivēt darboties biznesā un godīgi maksāt nodokļus. Jārada atbalsts biznesa sfērās, kas svarīgas ekonomikai. Vajadzīgas nestandarta pieejas. Tad nebūs problēmu ar ēnu ekonomiku, visi būs gatavi maksāt,” domā S. Bukingolts. Viņš paredz, ka 2011.gads būs ļoti grūts Latvijas ekonomikai, jo krīze arī citur pasaulē vēl nav beigusies. S. Bukingolts iesaka Latvijas valdībai nestandarta modeļus ekonomikas atjaunošanai meklēt ārzemēs, iepazīties ar citu valstu pieredzi, domāt plašāk. Uzņēmējs Olafs Berķis viegli ironizē, ka kandidētu uz premjera amatu, ja zinātu, kā valstī izskaust ēnu ekonomiku. “Tā ir slimība pašas sabiedrības pamatos. Lielākoties ēnu ekonomika veidojas skaidras naudas darījumos. Pakalpojumi bez čeka, algas aploksnēs, tas viss kopā veido lielu naudas masu,” tā uzņēmējs. “Ir divi veidi, kā to risināt. Viens ir audzināšana, sabiedrības godaprāta apziņas celšana, pārliecināšana, ka pirkums bez čeka grauj valsts ekonomiku. Otrs ir represīvais, te derētu piestrādāt pie likumdošanas. Var mazināt tabakas un alkohola kontrabandu, nosakot bargākus sodus par šo nelegālo akcīzes preču tirgošanu. Pašlaik vēroju, ka nekādu nopietnu sankciju šiem noziegumiem nav,” prāto O. Berķis. Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzskata, ka “ēnu ekonomika pastāv, neskatoties ne uz ko”. “Tomēr, ja jācīnās, tad jāsaka, ka ēnu ekonomikas apkarošanas izdošanās ir atkarīga, piemēram, no tā, cik naudas jāiztērē, lai to apkarotu – vai tas vispār ir izdevīgi. Vai nauda, ko izkarojam, sedz karošanas izdevumus. Es neesmu pret ēnu ekonomikas apkarošanu, esmu drīzāk pret naudas nelietderīgu tērēšanu, ko veic valsts kapitālsabiedrības, liekot lielus tarifus saviem pakalpojumiem. Viņi gūst lielu peļņu, bet kas maksā? Valsts iedzīvotāji un uzņēmēji,” spriež P. Šmidre. Viņš kritizē, ka valsts kapitālsabiedrības strādā pēc sociālisma principiem un piedāvā savus pakalpojumus par monopola cenām. “Valsts kapitālsabiedrības paņem vairāk naudas nekā ēnu ekonomika, turklāt to dara likumīgi, bez draudiem. Tām ir jākļūst par privātām kompānijām,” tā uzņēmējs. Valsts ieņēmumu dienesta štata palielināšana nedos gaidīto labumu, uzskata P. Šmidre. “Mums ir korupcijas apkarošanas birojs. Taču diemžēl es nejūtu, ka tāpēc būtu mazinājusies korupcija. Es ierosinu meklēt pavisam citus ceļus,” saka uzņēmējs un ierosina valstij aizdot biznesam naudu, pretī saņemot kapitāldaļas privātos uzņēmumos un vēlāk iespēju pelnīt no šo kapitaldaļu pārdošanas. Jau vēstījām, ka arī pirmais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, bijušais politiķis Vilis Kristopans, kurš tagad darbojas biznesā, uzskata, ka ir nereāli izskaust ēnu ekonomiku Latvijā. Iepriekš vairāki uzņēmēji dienai.lv pauda viedokli, ka viens no veidiem, kā valsts budžeta lāpīšanai atrast naudu, ir apkarot ēnu ekonomiku.
Uzņēmēji: Ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku neizskaust
Nav iespējams ēnu ekonomiku apkarot ar represīvām metodēm, uzskata vairāki Diena.lv aptaujātie uzņēmēji. Lai mazinātu vēlmi iet “pelēkajā” ekonomikā, viņi rosina radīt labvēlīgāku vidi biznesam.Uzņēmējs Sols Bukingolts uzsver, ka valstij vispirms ir jārada iespēja uzņēmējiem nopelnīt. “Tad vairāk godīgi maksās nodokļus un neies ēnu ekonomikā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.