Uzņēmēji: Subsidētie darbinieki izspiedīs no darba vietām jau nodarbinātos cilvēkus

“Subsidētās darba vietas man atgādina jau esošo simtlatnieku programmu,” norādīja E.Sietiņsone Zatlere.“Valstij nevajadzētu tik tieši iedarboties uz darbā iekārtošanu. Saskatu lielu risku, ka uzņēmēji vienkārši nomainīs savus parastos darbiniekus, kuriem maksā, atbilstoši tirgus cenai, pret subsidētajiem, kas izmaksā lētāk, jo jebkurš uzņēmējs vēlas samazināt izmaksas. Rezultātā kopējais bezdarba procents nesamazināsies,”  vērtē uzņēmēja. Viņa pieļauj, ka situācija varētu nedaudz uzlaboties jomās, kas ir daļēji pelēkajā ekonomikā, piemēram, uzņēmumos, kas nodarbina darbiniekus bez līguma vai algu maksā aploksnēs. Ja būs valsts subsidētas darba vietas, vairs nebūs nepieciešams šmaukties šādā veidā. “Varbūt subsidētās vietas nedaudz uzlabos statistiku, bet reālā situācija nemainīsies,” domā alus darītavas vadītāja. E. Sietiņsone – Zatlere arī norāda, ka uzņēmumam nav iemesla radīt kādas papildus darba vietas, ja produkcijai nav pieaudzis pieprasījums. “Turklāt, kā gan valsts varētu izkontrolēt, ka subsidētās darba vietas neizjauc normālu konkurenci starp uzņēmumiem, piemēram, ka vienā uzņēmumā nav vairāk subsidēto darba vietu, kā otrā?” retoriski vaicā uzņēmēja. Viņa paredz, ka būtu ļoti sarežģīti noteikt, cik tieši subsidētās darba vietas katram uzņēmumam pienākas. E. Sietiņsone – Zatlere kā bezdarba problēmas daļēju risinājumu redz nesen aizsākto mikrouzņēmuma nodokļa ieviešanu, taču tur būtu nepieciešams atvieglot nosacījumus, uz kādiem jaunie uzņēmēji var saņemt finansējumu savas darbības uzsākšanai. A/S Latvijas gāze priekšsēdētājs Adrians Dāvis uzsver, ka valsts viena pati subsidētās darba vietas “nepavilks”, būs nepieciešama privātā kapitāla vai ārzemju investīciju piesaiste, lai radītu subsidētās darba vietas. Diemžēl likums par valsts un privāto partnerību, pēc A. Dāvja domām, nedarbojas. Pašreizējo simtlatnieku programmu uzņēmējs uzskata par neefektīvu pagaidu “bikšu lāpīšanu”, taču uzreiz to pārtraukt nebūtu lietderīgi, jo subsidēto darba vietu ieviešanai vajadzēs vairākus gadus. “Tā ir skaista politiska vīzija. Lai to sasniegtu, ir jāplāno tautsaimniecība kopumā vairākus gadus uz priekšu, jābūt plašākam redzējumam, jāzina konkrēti, kurās jomās un cik darba vietas radīt. Turklāt jāspēj ieinteresēt privāto kapitātu. Mēs neprotam piesaistīt ārzemju investīcijas,” bažījas A. Dāvis. NVA pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gunders Ignats  informēja, ka pašlaik jau darbojas valsts subsidēto darba vietu programma, taču tā ir kā zaudējuma kompensācijas tipa programma, kad valsts maksā kompensāciju darba devējam par darbinieka samazināto darba ražīgumu. Pērn šādi nodarbināti 2 132 cilvēki. Lielākā daļa no tiem – 821 – ir invalīdi. Darba devēji – dažādas sabiedriskas organizācijas un biedrības. G. Ignats uzsver, ka subsidētās darba vietas, atšķirībā no apmācībām, ir dārgs prieks. “Jāņem vērā, ka, ieviešot subsidēto darba vietu programmu visā valstī, varētu notikt jau esošo darbinieku aizstāšana ar subsidētajiem, jo tie ir lētāki, otrkārt, tā būtu valsts iejaukšanās brīvajā tirgū, gan darba tirgū, gan uzņēmumu konkurencē,” norāda ierēdnis. Viņš neņemas komentēt, cik reāla būtu vispārēja subsidēto darbavietu ieviešana dzīvē. A. Vilks uzskata, ka valsts subsidēto darba vietu izveide uzņēmumos būtu labākais, ko valsts pašreizējā situācijā varētu paveikt, lai ne tikai mazinātu kopējo bezdarba līmeni, bet arī strukturālā bezdarba problēmas, kas arvien spilgtāk iezīmēsies jau šī gada otrajā pusē. 2006.gadā un 2007.gadā Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6% līdz 7% robežās, bet 2010.gads tika noslēgts ar 14,3%. Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā tika sasniegts 2010.gada martā - 17,3%, bezdarbnieku skaitam pārsniedzot 194 000.