«Esmu patiesi gandarīts par Gruzijas sasniegumiem aizsardzības un drošības jomā,» sacīja A.Slakteris, atgādinot, ka Gruzija ir arī viena no valstīm, kas sniedz savu palīdzību starptautiskajās miera un drošības uzturēšanas misijās — Kosovā un Irākā atrodas vairāk nekā 1000 Gruzijas karavīru.
«Mēs apliecinājām, ka Gruzijai jāveido rīcības plāns dalībai NATO,» žurnālistiem sacīja senators R.Lugars. Viņš cer, ka drīzumā arī Gruzija uzsāks tā veidošanu, tomēr viņš atzīmēja pagaidām neatrisinātās Gruzijas teritoriālās problēmas un akcentēja, ka ASV, Latvijai un visai starptautiskajai sabiedrībai jāspēj palīdzēt Gruzijai rast jaunus diplomātiskus risinājumus Dienvidosetijas konfliktā. Tāpat R.Lugars stāstīja, ka pie apaļā galda pārrunāta Gruzijai patlaban tik aktuālā enerģētikas problēma un viņš uzvēra, ka enerģētiku nedrīkst izmantot kā sviru politiskajos jautājumos.
Arī N.Burdžanadze apliecināja, ka enerģētika ir viena no sāpīgākajām Gruzijas pašreizējām problēmām un sacīja, ka tā, iespējams, ir cena par Gruzijas brīvību un neatkarību. Taču viņa uzsvēra, ka gan šo, gan teritoriālās problēmas Gruzijai ir svarīgi atrisināt tikai un vienīgi politiskā ceļā. «Tomēr būs sarkanās līnijas, kur Gruzija nepieļaus kompromisus un tās ir teritoriālā nedalāmība, Gruzijas dalība NATO un valsts demokratizācija,» teica N.Burdžanadze. Viņa atzina, ka Gruzija patlaban atrodas zem liela starptautiska spiediena, tomēr sajūt savu draugu un sabiedroto atbalstu. A.Slakteris uzsvēra: kaut Rīgas sammitā netiks runāts par alianses paplašināšanos, tomēr jau tagad ir dots ļoti skaidrs politiskais signāls, ka NATO durvis ir atvērtas: «Mēs neesam vecākie brāļi, kas māca jaunākos dzīvot, bet sniedzam savu pieredzi, ko esam mācījušies, ejot uz NATO».
N.Burdžanadze izteica cerību, ka kādā no tuvākajiem nākamajiem NATO sammitiem Gruzija pie dalībvalstu vadītāju galda sēdēs kā līdzvērtīga partnere.
Drīzumā V-dienā lasiet interviju ar Nino Burdžanadzi