Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990.gadā

Cik daudz iedzīvotāju bija?

Latvijā dzīvoja 2,68 miljoni iedzīvotāji. No viņiem lielākā daļa pilsētās – 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 910 tūkstoši savukārt mitinājās Rīgā. Laukos dzīvoja 773 tūkstoši cilvēku. 1990.gadā iedzīvotāju skaits valstī pirmo reizi pēckara gados samazinājās – par vairāk nekā 5000 cilvēku. 1990.gadā valstī piedzima 37 910 bērnu.

Tolaik apgrozībā bija RSRS rubļi un kapeikas. Vidējā mēnešalga valstī bija ap 250 rubļiem, bet iztikas minimums jeb tā dēvētais nabadzības slieksnis bija virs 120 rubļiem. Daudziem laukos dzīvojošajiem bija savas palīgsaimniecības. Ieņēmumi no par lauksaimniecības ražojumu un izaudzēto lopu pārdošanu kolhoznieku ģimenē veidoja apmēram 20% no kopējiem ienākumiem. Par kultūras un sadzīves pakalpojumiem (ieskaitot remontu) ģimenes mēnesī tērēja vidēji 45-55 rubļus. Visvairāk nauda tērēta par apģērbu šūšanas, apavu labošanas, par pirts, veļas mazgātavu un friziera pakalpojumiem.

Baltmaize – 58 kapeikas kukulis*

Rudzu maize- 28 kapeikas kukulis*

Kartupeļi- 36 kapeikas (kg)*

Piens- 25 kapeikas (kg)*

Cūkgaļa- 2,74 rubļi (kg)*

Sviests-3,41 rublis (kg)*

Liellopu gaļa-2,17 rubļi (kg)*

76.markas benzīns, ko lēja smago auto bākās, - 90 kapeikas litrā

93.markas, ar ko pārvietojās vieglie auto, 1,10 rubļi litrā

Tolaik cilvēki pamatā brauca ar PSRS teritorijā ražotiem auto - žiguļiem, moskvičiem u.c. Ielās pamazām parādījās arī ārzemēs ražoti spēkrati, kas izraisīja lielu cilvēku interesi. Nereti ap šādu ārzemnieci, novietotu Rīgas ielās, bija vērojams apkārt sapulcējušais ziņkārīgo bariņš.

Tramvaja biļete Rīgā tolaik maksāja 3 kapeikas, trolejbusa - 4 kapeikas, autobusa - 5 kapeikas. Biļetes varēja nopirkt kioskos - pa vienai un veselu grāmatu. Tās, iekāpjot sabiedriskajā transportā, bija jākompostrē. Konduktoru nebija. Pa ielām brauca sociālistiskajās valstīs Čehoslovākijā un Ungārijā ražoti tramvaji un trolejbusi. Šie tramvaji un daļa trolejbusu joprojām manāmi Rīgas ielās. Savukārt autobusi – garie dzeltenie "Ikarusi" - jau ir vēsture.

Tolaik vēl bija plānveida ekonomikā – cenas noteica ministrijās. Tā kā PSRS arvien vairāk "drukāja" rubļus, to daudzums apgrozībā ar gadiem pieauga. Algas kāpa, cenas īpaši nemainījās, bet preču un pakalpojumu apjoms nepieauga. Līdz ar to cilvēkiem nauda bija, bet bija problēmas, kur to likt lietā. Preces tika izpirktas, Radās deficīts - daudzu preču veikalā nebija, un tas radīja arī tādu koruptīvu fenomenu kā "blats", kad preces varēja iegūt ar pazīšanos. Preces ne tikai trūka, bet arī bija vienveidīgas un nereti arī zemas kvalitātes. Dažiem atspaids bija radi ārzemēs, kuri saņēma paciņas ar dažādām "importa" precēm.

Gada pirmajā pusē ieviesti taloni - cilvēki, ģimenes saņēma iespēju nopirkt mēnesī noteiktu skaitu šādu preču. Vispirms bija jāatrod, kur šāda prece pieejama. Talons bija nepieciešams, lai vispār šo preci varētu nopirkt, un jānorēķinās bija ar naudu. Taloni bija miltiem, putraimiem un makaronu izstrādājumiem, cukuram, mazgāšanas līdzekļiem un ziepēm. Par vienu talonu varēja dabūt pudeli liķiera vai degvīna.

Centrāltirgus un citi tirgi, kā arī centrālais universālveikals. No rietumnieku acīs tirgus bija noplucis un netīrs. Tāda pati situācija bija vērojama arī universālveikalā. Personāls bija nelaipns, ko varēja vērot arī tolaik populārajā viesnīcā "Rīga", kur viesojās arī ārzemju tūristi. Daudzi darbinieki neprata latviešu valodu. Izkārtnes un apzīmējumi vēl bija krievu valodā.

Bija trīs kanāli – Rīga, kā arī Centrālā TV ar pirmo un otro vissavienības programmu. Tolaik no filmām rādīja populāro Ilgais ceļš kāpās, Šerloka Holmsa un doktora Votsona piedzīvojumi, Timurs un viņa komanda, Zītaru dzimta u.c.

Par labākiem raidījumiem iedzīvotāji aptaujā tolaik atzina Labvakar!, PIK, Savai zemītei, Panorāma, Rīta stunda, kā arī bērnu un jauniešu raidījumus Skabarga, Pēkšņi, Uzmini nu! Vēl bērniem tolaik bija tāds raidījums kā Reiz runcis Renārs, Miedziņš nāk, Kraukļa krājumi, Kling, klang, esam klāt, Bībeles stāsti bērniem, bet jauniešiem – Pirmā prognoze. Medicīnas tēmas atspoguļotas raidījumā Vizīte. Pēc 4.maija kanālā Rīga pirmajās trijās nedēļas dienās parādījās ziņas, kas notiek Augstākajā padomē, kas gan bija krievu valodā. Piektdienās vakarā bija jauns raidījums Valdības viedoklis.

Vissavienības kanālos varēja skatīties raidījumu Dzīvnieku pasaulē, Labu nakti, mazuļi, Ceļotāju klubu, ziņu raidījums Laiks.

Saskaņā ar iedzīvotāju aptauju tīkamāko raidījumu vadītāju pirmajā trijniekā tolaik ierindojās visi trīs Labvakar! vadītāji – Edvīns Inkēns, Ojārs Rubenis un Jānis Šipkēvics. Savukārt par interesantākajiem raidījumu dalībniekiem cilvēki aptaujā tolaik atzina politiķus Mavriku Vulfsonu un Anatoliju Gorbunovu, kā arī dakteri Anitu Plūmi, kas bija bieža viešņa jauniešu raidījumā Skabarga.

Frizūrās aktuāli bija ilgviļņi, košie matu toņi – melni, balti, sarkani dažādās kompozīcijās. Arī klasiski griezumi – sākot ar taisniem matiem. Apģērbā dominēja šauras bikses, džinsi. Par tā laika modes tendencēm var spriest pēc mūziķu apģērba un frizūrām. Iecienītākās dziedātājas bija Dāmu popa solistes Ieva Akurātere Maija Lūsēna un Olga Rajecka-Migliniece. Iecienītākie pašmāju dziedātāji bija Igo, Aigars Grāvers, Zigfrīds Muktupāvels, bet no grupām - Jumprava, Pērkons, Līvi, Remix, Lādezers, Odis, Zodiaks, Jauns Mēness, kā arī Čikāgas piecīši. Tanī laikā ļoti populāra Mikrofona aptauja – 1989.gadā tajā triumfēja Pērkona dziesma Mēs pārtiekam viens no otra, bet 1990.gadā Jumpravas dziesma Baltā. Jumprava ar dziesmām Peldētājs un Klusumā aptaujā triumfē arī nākamajos gados. No ārzemju grupām tolaik populāras bija Genesis, Scorpions, AC/DC, Queen u.c.

Vairāk nekā 300 000 metienā ik dienu iznāca Lauku Avīze (LA), nedaudz mazāks bija Latvijas Jaunatnes (LJ) metiens. LA maksāja 10 kapeikas, bet LJ – trīs kapeikas. Vēl tanī laikā iznāca Rīgas Balss, ko padomju funkcionāri vēlējās likvidēt, jo tā "atklāti uzstājusies pret PSKP idejiski politisko līniju". Vēl iznāca Rīgas Viļņi ar TV un radio programmu, žurnāls Dadzis, Liesma, Lauku Dzīve, jauniešiem Draugs un bērniem Zīlīte u.c. Tiesa, avīzi daudzi lasītāji šad tad nesaņēma, jo valstī trūka papīra. Piemēram, LJ 15.maijā lasītājus brīdināja: atvēlētais papīrs pietiek trim numuriem (12 nevis 20 lappusēm). Tāpēc iznāksim tikai šodien (otrdien), ceturtdien un sestdien."

Sāk pieminēt leģionārus

16.martā Brāļu kapos atzīmēta leģionāru piemiņas diena. Desmiti tūkstoši leģionāru sirmgalvju, viņu draugi un radinieki atminējās leģiona tapšanas laiku un ar to saistītos notikumus. Visai plaši pasākumi todien un nākamajā dienā notika arī Jelgavā, Liepājā un citās Latvijas vietās.

Publicējot Andra Teikmaņa, toreizējā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja un tagadējā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra, un Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes aspirantes Ingunas kāzu foto pirmo reizi presē parādās smalko aprindu hronikas.

Augustā darbu Rīgā sāk pirmais kazino. Daudziem gan tajā laikā vēl nebija īsti skaidrs, kas tas tāds kazino ir, tāpēc visi azartiski tika aicināti sagrabināt sešus dolārus ieejas maksai (tajos ieskaitīta maksa par iesaistīšanos spēlē, bet atliek arī lāsei spirdzinoša dzēriena) un nevilcināties ar spēļu zāles apmeklējumu Vecrīgā, Kaļķu ielā 24.

Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā ārkārtīgi populārs bija konkurss "Mis-Latvija". 1990.gada 12.maijā "Mis Latviju-90" titulu ieguva medicīnas studente rīdziniece Velga Bražņevica. Interesanti, ka nākamajā gadā kroni "Mis Latvija-91" saņēma daiļava no Ikšķiles Inese Šlesere, kura tagad ir Saeimas deputāte no LPP/LC un tās līdera Aināra Šlesera dzīvesbiedre.

Tajā laikā cilvēkiem bija iespēja ceļot un atpūsties vien PSRS teritorijā. Piemēram, bija sludinājumi par braucienu organizēšanu ar autobusu uz Pleskavu un Puškina kalniem. Tiem, kuri vēlējās doties Ukrainas virzienā, gan tika atgādināts, ka dažos Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas apgabalos joprojām pastāv reālas briesmas saņemt palielinātu apstarojuma devu saistībā ar Černobiļas atomelektrostacijas avāriju 1986.gadā.

Avīzes gada sākumā pirmajās lapās ceļ saulē bobslejistus Zinti Ekmani un Juri Toni par iegūto sudraba medaļu Eiropas čempionātā. Savukārt Artūrs Irbe, spēlējot PSRS izlases sastāvā Pasaules hokeja čempionātā Šveicē, atzīts par labāko vārtsargu, nopelnot zelta medaļu.

Šie divi jautājumi nodarbināja jēkabpiliešus arī pavasarī pirms 20 gadiem, jo īpaši tos, kuru mājas atradās Daugavas krastos. Tanī laikā izveidota plūdu komisija, kas noorganizējusi diennakts dežūras. Evakuēti cilvēki, arī vairākas fermas. Toreiz republikas vadībai pārmests, ka tā nepietiekamu uzmanību velta šai stihiskajai nelaimei.

Pakāpeniski beidzoties PSRS īstenotajai pretalkohola kampaņai, atkal sāk pieaugt grādīgo dzērienu patēriņš. 1980.gadā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 11,3 litri (absolūtā alkohola), 1987.gadā pretalkohola kampaņas rezultātā šādu dzērienu patēriņš sasniedza zemāko slieksni – 4,6 litrus, bet ar nākamajiem gadiem tas pieauga. 1990.gada sākumā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 5,7 litri. Tiesa, ievērojamu daudzumu no patērētā alkohola veidoja mājas apstākļos izgatavotie stiprie alkoholiskie dzērieni.

*vidēji republikā 1990.gadā. Tirgos cenas produktiem bija ievērojami augstākas nekā valsts tirdzniecības vietās

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Jaunatne, Rīgas Viļņi, Rīgas satiksme, Latvijas Banka