Vācijas kanclere Baltijas jūras samitu neapmeklēs

Viņas vietā Vāciju pārstāvēs vicekanclers un ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, Dienu informēja premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Ielūgums uz samitu tika nosūtīts arī bijušajam Krievijas prezidentam, šībriža premjeram Vladimiram Putinam. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs sarunā ar I.Godmani iepriekš apstiprināja, ka šis jautājums “ir Vladimira Putina dienaskārtībā”, taču gala lēmums vēl neesot pieņemts.

Tomēr neoficiāli tiek atzīts, ka A.Merkeles nepiedalīšanās samitā var mazināt arī V.Putina vizītes iespējamību, kā arī liegt samita dienaskārtībā iekļaut jautājumus, piemēram, par Latvijas un Krievijas robežšķērsošanu vai enerģētikas drošību un panākt tajos lielāku virzību.

Krievijas valdības preses dienestā Dienai norādīja, ka šobrīd vēl nav informācijas par V.Putina vizīti Rīgā jūnija sākumā. E.Vaikulis Dienai sacīja, ka arī Krievijas vēstniecība Latvijā pagaidām nesniedz viennozīmīgu atbildi par V.Putina dalību samitā, jo pašlaik tiekot izstrādāta viņa, kā jaunievēlētā premjera, ārvalstu vizīšu un dalības starptautiskajos forumos grafiks. Neoficiāli I.Godmanim tomēr tika apstiprināts – “iespējamība, ka V.Putins piedalīsies samitā ir visai liela”, teica E.Vaikulis. Tāpat viņš darīja zināmu, ka no Krievijas puses netika apstiprināta kādas citas oficiālās amatpersonas dalība šajā pasākumā, kas vienlaicīgi nozīmētu V.Putina atteikumu.

Pēc E.Vaikuļa vārdiem, savu līdzdalību samitā jau oficiāli apstiprinājuši Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji.

Ar samitu noslēgsies Latvijas prezidentūra Baltijas juras valstu padomē (BJVP), kas ilgst no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam. No Latvijas prezidentūru BJVP pārņems Dānija.

Samits pulcēs Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas valdību pārstāvjus un Eiropas Komisijas pārstāvi, kas lems par reģiona nākotni un Baltijas jūras valstu padomes reformu. Reformas deklarācijas balstās uz piecām ilgtermiņa sadarbības prioritātēm – vide, enerģētika, izglītība un kultūra, ekonomiskā attīstība un civilā drošība, kā arī organizatoriskām pārmaiņām BJVP.

Latvija savas prezidentūras laikā par reģionālās sadarbības galvenajiem mērķiem izvirzīja reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, uz kuriem tiek balstītas Latvijas prezidentūras galvenās prioritātes: izglītība, enerģētika un civila drošība.