Tajā pašā laikā no viņu teiktā var secināt, ka pašreizējā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē arī nepieļauj citu iespēju, kā slēgt vadības līgumus, tāpēc nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas.
Ierasta prakse
Ierēdņu mēnešalgu nosaka, vadoties pēc viņu amata un kvalifikācijas
pakāpes, nepieļaujot lielas manevra iespējas. Taču vadības līgums, kas
paredz papildu samaksu, tiekot slēgts ar tiem darbiniekiem, par kuriem
algu lieluma dēļ jācīnās ar privāto sektoru, tāpat tas ļaujot
darbiniekiem samaksāt par papildu funkciju veikšanu, stāsta Valsts
kancelejas vadītāja Gunta Veismane. Piemēram, liela daļa vadības
līgumu, kas noslēgti ar Valsts kancelejas darbiniekiem, ir par valsts
pārstāvības nodrošināšanu starptautiskajā tiesvedībā.
Saskaņā ar VK pērn veikto atalgojuma sistēmas izvērtējumu valsts pārvaldes iestādēs vadības līgumu slēgšana ar darbiniekiem ir ierasta prakse. Turklāt vadības līgums ierēdņiem ļāvis saņemt no 0,3 līdz 3,8 reizes lielāku atlīdzību, nekā paredz viņu mēnešalga. Toreiz VK konstatēja, ka lielākais vadības līgumu īpatsvars attiecībā pret kopējo darbinieku skaitu ir Valsts kancelejā, kur ar 64% darbinieku bija noslēgti vadības līgumi, savukārt, sarindojot ministrijas pēc lielākā vadības līgumu īpatsvara, pirmās vietas ieņēma Aizsardzības ministrijas (AM), Labklājības ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un Kultūras ministrija. Valsts kontroliere Inguna Sudraba stāsta, ka pēdējās ministriju finanšu revīzijas liecina — vadības līgumu skaits tajās ir sarucis, ko apstiprina arī ministriju sniegtie dati Dienai. Īpaši vadības līgumu īpatsvars samazinājies AM. Tās pārstāvis Airis Rikveilis uzsver, ka pašlaik tie noslēgti tikai ar darbiniekiem, kuri papildus tiešajam darbam pilda vēl kādus citus pienākumus.
Pilnīgi atceļami
Tiesa, eksperti norāda, ka vadības līgumi valsts pārvaldē vispār būtu
izskaužami. Lai arī ir pareizi, ka cilvēkam, kuram ir vienāda
kvalifikācija ar citiem, taču ir arī kādas īpašas zināšanas vai lielāka
slodze, var samaksāt vairāk, bet to var darīt ar kādu pastāvīgu
piemaksu vai prēmijām, kas tiek piešķirtas pēc skaidriem kritērijiem,
norāda Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Māris Skudra. Taču
"vadības līgumi pēc savas būtības bojā atalgojuma sistēmu", jo pieļauj
nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādas kvalifikācijas darbiniekiem,
kuriem ir arī vienāds amata apraksts un vienāda slodze, taču viņi saņem
atšķirīgu atalgojumu, viņš piebilst.
Tas rada "institucionālus izkropļojumus", papildina I.Sudraba, pēc kuras domām, "vadības līgumi ir atceļami kā tādi". Viņa atgādina — tad, kad vadības līgumus ieviesa, daudzi vadošus amatus ieņēmuši cilvēki sāka pamest valsts pārvaldi un ar šādām piemaksām viņus varēja noturēt. "Taču tā vietā, lai tas būtu tikai pagaidu instruments, šī prakse izvērtās plašumā," teic I.Sudraba. No VK revīzijām varot noprast — ļoti bieži vadības līgumi ir mākslīgi radīts papildu atalgošanas instruments, lai gan realitātē darbinieks neko papildus nedara.
G.Veismane uzskata, ka optimālākais laiks, līdz kuram valsts pārvaldei būtu pilnībā jāatsakās no vadības līgumiem, ir trīs gadi. Tam, kāpēc tas tik ilgi nenotiek, I.Sudraba saskata divus iemeslus — vai nu darba samaksas sistēma ir nepareiza un neļauj atbilstoši atalgot cilvēkus, vai arī darbinieks ir pārvērtēts.
Jāķeras pie sistēmas
V.Tērauda piekrīt, ka būtu nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, jo
pagaidām ierēdņu atalgojuma sistēma nav elastīga un konkurētspējīga,
taču "neviens negrib ķerties klāt pie sistēmas, tāpēc lāpās ar vadības
līgumiem". Viņasprāt, iemesls, kāpēc politiķi vairās to sakārtot,
meklējams finansiālos apsvērumos — konkurētspējīgas sistēmas
izveidošana prasa naudu, un politiķiem tas varētu būt "finansiāli
nesagremojams kumoss". Savukārt augstākajā ierēdniecības līmenī, pēc
V.Tēraudas domām, "pastāv sistēmiska ieinteresētība saglabāt šo nedaudz
kroplīgo sistēmu ar vadības līgumiem". M.Skudra gan uzskata, ka
risinājums ir vienkāršāks: tā kā, viņaprāt, problēmas cēlonis meklējams
arī atšķirīgajos iestāžu darba algu fondos (kamēr dažas iestādes saņem
100% no prasītajiem līdzekļiem darba algu fondiem, citas, piemēram,
60%), tad "jāpiešķir visiem atalgojumu fondu līdzekļus pēc līdzīga
principa, nevar dalīt pēc politiskās piederības, institūcijas vai
citiem principiem".
Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis skaidro, ka vadības līgumu atcelšana pagaidām nav valdības darbakārtībā, taču valdība jau ierobežojusi to finansiālo apjomu, paredzot, ka vadības līgums ļaus ierēdņiem saņemt papildu atalgojumu ne vairāk kā 50% apjomā no mēnešalgas. "Doma, ka būtu jāsakārto algu trepe, lai atalgojumā viss būtu ietverts, nav atmesta, bet viss atduras pret pašu iestāžu iebildumiem, ka vienas kvalifikācijas darbinieki nav vienādi, piemēram, darba apjoma, atbildības, pārraugāmās jomas "ietilpības" ziņā. Līdz ar to ir vajadzīgas manevra iespējas, un vadības līgums ir viena no tām," norāda E.Vaikulis. Tiesa, arī paša premjera biroja darbinieku atalgojumu veido ne tikai alga, bet arī vadības līgumi, kas dažādiem darbiniekiem svārstās 250—830 latu robežās.