VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, otrdien viesojoties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, parlamentāriešus informēja, ka patlaban projekta stadijā ir korupcijas novēršanas un apkarošanas koncepcija 2009. līdz 2013.gadam, kuras būtiskākā atšķirība no līdzšinējās valsts programmas ir lielas atbildības daļas nodošana VID un Finanšu policijas pārvaldei.
Patlaban - saskaņā ar programmu 2004.-2008.gadam - lielākā slodze ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), bet līdz ar vadošās lomas uzņemšanos šajā jomā arī VID būs jāapgūst vairāki papildu darbi. Sīkāk iecerētās izmaiņas dienesta vadītājs gan nekonkretizēja.
Runājot par VID, KNAB un Drošības policijas (DP) sadarbību korupcijas novēršanā, Jakāns atzina, ka joprojām nav atrisināti vairāki problēmjautājumi - gan saistībā ar šo iestāžu funkciju pārklāšanos, gan valsts amatpersonu deklarāciju administrēšanu. Attiecībā uz informācijas apmaiņu starp iestādēm Jakāns vien apliecināja, ka VID centies nodrošināt savu datubāzu operatīvu pieejamību.
Kopumā VID vadītājs atsauksmēs par līdzšinējo komunikāciju veltīja atzinīgākus vārdus DP.
"No Drošības policijas esam saņēmuši vairāk informācijas nekā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. (..) Tā sadarbība ir aktīvāka nekā ar biroju," sacīja Jakāns. Vienlaikus viņš pieļāva, ka tas saistīts ar to, ka KNAB tik ilgstoši nebija vadītāja.
VID ģenerāldirektors arī informēja, ka nupat jau bijušas minēto iestāžu vadītāju un arī Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Jāņa Kalugina pārrunas, lai spriestu par tālākās sadarbības uzlabojumiem, kā arī rasta vienošanās par nepieciešamību turpmāk organizēt regulāras tikšanās, savstarpēji aktualizējot jautājumus un informāciju korupcijas novēršanas jomā.
Uz komisijas sēdi vērtēt līdzšinējās sadarbības kvalitāti bija aicināts arī KNAB šefs Normunds Vilnītis un DP priekšnieks Jānis Reiniks.
Arī Vilnītis atzina, ka atsevišķos jautājumos sadarbība būtu vēl uzlabojama - piemēram, informācijas apmaiņas ziņā, tomēr kopumā norādīja, ka būtisku domstarpību starp iestādēm patlaban nav.
Kā vienu no problēmām Vilnītis tomēr uzsvēra funkciju sadali starp iestādēm valsts amatpersonu sniegto ziņu patiesuma pārbaudēs.
Jakāns deputātus gan informēja, ka patlaban jau Ministru kabinetā ir iesniegts projekts, kas paredz paplašināt KNAB tiesības vērtēt un lemt arī administratīvo pārkāpumu lietas.
"Pašlaik [no KNAB] līdz Valsts ieņēmumu dienestam nonāk arī pusgatavas lietas - konstatēts fakts, kur pat pārbaude nav pabeigta, bet dienestam ir jāpieņem lēmums par pārkāpuma lietu," sacīja VID vadītājs, skaidrojot iecerētās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (Tautas partija) arī apliecināja, ka komisija rosinās valdību pēc iespējas ātrāk virzīt šo likumprojektu.
Attiecībā uz VID kā atbildīgo korupcijas novēršanas pasākumu organizēšanā Dalbiņš vien atzina, ka dienests ir tā iestāde, kurai patlaban jau ir pieejama visplašākā informācija.
DP priekšnieks Reiniks veltīja no visiem atzinīgāko vērtējumu līdzšinējai sadarbībai korupcijas novēršanā, tāpat piebilstot, ka uzlabojumi vienmēr vēl ir iespējami. Viņš vairāk vērsa uzmanību uz nepieciešamību arī šogad šīs sadarbības ietvaros ļaut kopīgi organizēt arī no valsts budžeta atvēlētos līdzekļus operatīvo pasākumu organizēšanai.
Kā tuvāko uzdevumu šajā sadarbībā Reiniks minēja gatavošanos Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, saistībā ar kurām savās tikšanās reizēs iestāžu vadītāji jau pārrunājuši dažādus profilaktiskos pasākumus negodprātīgas rīcības novēršanai.
Kopumā DP šefs uzsvēra šo iestāžu sadarbības īpašo un tikai pieaugošo lomu, jo priekšnoteikumu korupcijai patlaban kļūst jo vairāk.
"Korupcijas riski patlaban pieaug," atzina Reiniks un piebilda, ka īpaši aktuāli tas ir uz Latvijas-Krievijas robežas, kur viņš prognozē gan legāli, gan nelegāli ievesto preču skaita būtisku palielinājumu.