Piedāvāju vajadzīgās funkcijas un to izpildes secību darbu izpildītāju — būvnieku skatījumā:
1) tā kā piešķirta būs valsts nauda, lai izvēlētos darbu veicēju, iepirkumi jāveic atbilstīgi Publisko iepirkumu likuma procedūrām un termiņiem;
2) lai veiktu iepirkumu, jābūt kaut vienkāršotam tehniskajam projektam ar definētiem būvdarbu apjomiem un specifikācijām;
3) lai izstrādātu tehnisko projektu, jābūt izvēlētām Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.138 Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi prasībām atbilstīgām ēkām;
4) Lai noteiktu, kas jāņem vērā tehniskajā projektā, ēkām jāveic komplekss audits, tajā skaitā konstrukciju siltumnoturības pārbaude, kuru korekti ar mērinstrumentiem var veikt tikai pie negatīvas ārējās temperatūras (tātad šim gadam tas ir jau nokavēts);
5) Lai veiktu energosertifikāciju un izstrādātu tehnisko projektu, nepieciešami finanšu līdzekļi, jo piedāvātā finanšu dotācija būs pieejama tikai tad un tikai tam, kas uzvarēs Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) organizētajā publiskajā iepirkumā;
6) ja vēlamies, lai energoefektivitātes programma, kā tas ir daudzās pasaules valstīs, tiešām kļūtu par valsts programmu, energoauditi jāveic un energopases jāizstrādā pēc vienotas metodikas, kura pašreizējā etapā ir tikai tapšanas stadijā;
7) pats galvenais — ja vēlamies, lai siltināšanas programmā ar saviem līdzekļiem iesaistās arī iedzīvotāji, viņiem jābūt pārliecinātiem, ka ieguldījumi pārskatāmā periodā atmaksāsies, ka nebūs jāmaksā par zudumiem nesakārtotās katlu mājās, siltuma mezglos un tīklos.
Tāpēc parlamentam un valdībai ir nepieciešama politiska griba, lai valstī centralizēti sakārtotu siltuma piegādātāju sistēmu, kurā pašreiz vidēji pazūd 26% siltumenerģijas, lai siltuma piegādātāju atmaksas sistēma būtu pakārtota nevis piegādātā siltuma daudzumam, bet gan faktiskajai siltuma ekonomijai piegādes sistēmās salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto un auditēto apjomu.
Droši vien rodas jautājums, kāpēc to rakstu. Iemesli ir vairāki:
1) Energoefektivitātes pasākumiem paredzētā summa nebūt neatrisina problēmas būvindustrijā;
2) Lai varētu sākt energoefektivitātes programmas mērķtiecīgu realizāciju, valstī jāveic virkne funkciju, kuru realizācija prasa laiku un naudu;
3) Negribētu, lai rastos iespaids, ka pēc finanšu līdzekļu izdalīšanas nekavējoties varēs sākt programmas realizāciju, tas ir — dot darbu būvniekiem.
Ko darīt?
1) Ekonomikas ministrijai (EM) un BEMVA jāsaņem papildu administratīvās pilnvaras un būtiski jāpasteidzina 2009.gada 10.martā Latvijas Vēstnesī publicēto MK noteikumu Nr.138 Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi programmas realizācija, sevišķu uzmanību pievēršot metodisko noteikumu sagatavošanai.
2) Pašvaldībām jāizvēlas mājas — potenciālie siltumnoturības uzlabošanas objekti, jāatrod finansējums to auditiem un tehniskā projekta izstrādei.
3) Tā kā korektu auditu ar siltuma zudumu mērījumiem šā gada programmai izstrādāt vairs nevar, jāveic ēku tehniskie apsekojumi un veicamo pasākumu teorētiskie aprēķini.
4) Nekavējoties jāveic auditoru apmācība pēc vienotas programmas.
5) Lai paātrinātu tehnisko projektu izstrādi, jāizstrādā siltināšanas tipveida konstruktīvie varianti visām siltināšanai paredzētajām sērijveida mājām, plānojot, ka siltināšanas tehniskais projekts sastāvēs no dotajam objektam piesaistīta tipveida risinājuma. Šo tipveida konstruktīvo risinājumu izstrādi varētu finansēt potenciālie siltumizolācijas materiālu piegādātāji.
Lai tiešām valsts energoefektivitātes programma nebūtu tikai darbības imitācija, mums visiem nekavējoties EM un BEMVA funkcionālā vadībā kopīgi jāstrādā, lai vismaz otrajā pusgadā programmā paredzēto reālo siltināšanas darbu realizācija tiktu uzsākta mērķtiecīgi.