Daudz būtiskāku
iespaidu uz filozofa idejām un arī psihi atstāja tas, ka astoņu
gadu vecumā J. Berlins pieredzēja 1917. gada revolūciju, jo tajā
laikā viņa ģimene bija pārcēlusies uz Pēterburgu. Jesaja Berlins
bija strikts liberālisma aizstāvis, kurš, varētu teikt, ir ietekmējis
arī Latvijas likteni, jo viņa pienesums, stiprinot cilvēka brīvību
ideju, ir bijis ārkārtīgi nozīmīgs.
Viens no zināmākajiem
Jesaja Berlina darbiem ir eseja „Divas brīvības,” kurā viņš
runā par pozitīvo un negatīvo brīvību. Ļoti kodolīgi sakot, negatīvā
brīvība attiecas uz man piemītošu darbības areālu, kurā manu
rīcību neietekmē, neierobežo un neapspiež kāds cits. Savukārt
pozitīvā brīvība ir saistīta nevis ar manām attiecībām ar „ārpasauli”
un citiem sabiedrības locekļiem, bet gan ar manu personisko brīvību
būt noteicējam pār sevi, savu likteni un savu ikdienu.
Ja Padomju Savienībā cilvēku politiskās brīvības bija ierobežotas, tad mūsdienu Latvijā šī situācija ir citādāka. Mēs varam piedalīties vēlēšanās, balsojot nevis par vienu, bet vairākām partijām. Mums ir izvēle – gan personāliju, gan uzskatu un ideju ziņā. Piedalīšanās vēlēšanās ir viens no veidiem kā ietekmēt gan savu, gan valsts likteni. Tagad, kad šī brīvība ir iegūta un kļuvusi par pašsaprotamu, tā ir jānosargā un jāizmanto. Iepriekšējo gadu tendence, ka vēlēšanās piedalās arvien mazāk balsstiesīgo, manuprāt, liecina par savas negatīvās brīvības nenovērtēšanu. Ceru, ka pašreizējie apstākļi veicinās pilsoņu politisko aktivitāti. Jau šajā nedēļas nogalē uzzināsim to, cik daudz Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju novērtēja un izmantoja brīvību ietekmēt politiku (tātad – arī savu nākotni) Latvijā un Eiropā.