Vai pases izsniegs balsojot?

Lai arī debates nenonāca līdz olu kaujai, Šveicē pēdējos mēnešos kaislīgi diskutēja par jautājumu, vai naturalizācija ir administratīvs vai demokrātisks, vai arī politisks jautājums. Pamats ir 1.jūnijā gaidāmā balsošana par tā saukto tautas iniciatīvu "demokrātiskām naturalizācijām". Šo iniciatīvu ierosināja Šveices Tautas partija (SVP), kas pagājušā gada rudenī piesaistīja Eiropas un pat pasaules preses uzmanību savas populistiskās (rasistiskās) reklāmas ar aitām (viena no četrām baltām aitām sper melno aitu no Šveices ārā), vadoņa Hristofa Blohera un lielās vēlēšanu uzvaras dēļ. SVP savā vēlēšanu reklāmā, kur attēlotas aitas katrā Šveices stūrī, apsola, ka ar naturalizācijas demokratizēšanu var izbeigt masveidīgo un lēto pasu izdāļāšanu. SVP pārstāvji apgalvo, ka pēdējos gados ir notikusi lēta pasu izdāvāšana, jo salīdzinājumā ar 1991.gadu 2007.gadā Šveicē naturalizējušies astoņas reizes vairāk ārzemnieku, un starp tiem, kuri saņēmuši Šveices pasi, īpaši daudz ir cilvēku no bijušajām Dienvidslāvijas republikām — no tāla kultūras rajona. Katru dienu gandrīz 130 ārzemnieku saņemot Šveices pasi, tajā pašā laikā dzimst tikai 149 šveicieši. SVP politiķi šīs tendences pamatu saskata 2003.gadā pieņemtajā Šveices Savienības tiesas (Augstākās tiesas) spriedumā, kaut gan t.s. masveidīgā naturalizācija sākās jau pirms šī sprieduma. Patiesībā tā vēsture sākās 2000.gada 12.martā mazā Lucernes priekšpilsētā Emmenē. Lai saprastu, kas šajā dienā noticis Emmenē un ko SVP ar savu iniciatīvu grib panākt, vēl jāzina, ka šveicietis ir ne tikai savas valsts pilsonis, bet viņam ir arī vismaz viena Šveices kantona un komunālās vienības pilsonība. Tā t.s. pilsoņa vieta, kurai šodienas dzīvē vairs nav lielas nozīmes, ir minēta Šveices pasē un identitātes kartē tur, kur citu valstu pasēs atzīmēta dzimšanas vieta. Tāpēc tikai komunālās vienības var dot cilvēkiem pilsonību — ne tikai ārzemniekiem, bet arī šveiciešiem, kuriem ir cita pilsoņa vieta. Tāda sistēma patiesībā, no vienas puses, ir pagātnes palieka un gan izcelšanās, gan ius sanguinis principa (pilsonības tālākdošana pēcnācējiem) pēdējā izteiksme, no otras puses, cilvēkiem vistuvākās no visām valsts iestādēm ir komunālās vienības iestādes. Viņi un vietējie iedzīvotāji — it īpaši mazajās pilsētās un pagastos — zina cilvēkus nepilsoņus vislabāk un var garantēt, ka tikai integrēti, noteikumiem atbilstoši cilvēki var iegūt pilsonību. Tāda ir Šveices tradīcija. Šīs tradīcijas negatīvā puse ir tā, ka pastāv arī gandrīz 2700 atšķirīgu naturalizācijas pieprasījumu, noteikumu un procesu jeb tik daudz, cik ir Šveices komunālo vienību. Pagastiem un pilsētām šajā jautājumā ir liela brīvība Šveices un kantonu satversmes un likumu ietvaros, kuros ir līdz sīkumiem noregulēti noteikumi. Vienots ir tikai noteikums, ka pēc attiecīgas pārbaudes kādam politiskam orgānam jālemj par pilsonības piešķiršanu. Parasti tas ir tikai formāls lēmums. Emmenē šo lēmumu līdz 1999.gadam pieņēma pilsētas parlaments. Tikai 1999.gadā tika pieņemts labēji ekstrēmistiskās partijas Šveices demokrāti ierosinājums, kas naturalizācijas lēmuma kompetenci nodeva balsstiesīgo iedzīvotāju rokās. Tie tad varēja lemt pie balsošanas urnām. Proti — lēmums balsojot ir visdemokrātiskākais lēmuma veids, jo tas ir slēpts un demokrātiskā valstī balsstiesīgie var balsot arī, vienkārši vadoties pēc savas sajūtas. Kad 2000.gada 12.martā Emmenes iedzīvotāji otrreiz balsoja naturalizācijas lietā, viņi deva pilsonību vien astoņiem itāļiem, bet liedza 15 ģimenēm no bijušās Dienvidslāvijas, Polijas un Ungārijas, kaut gan visi sekmīgi izturēja pārbaudes un atbildīgā iestāde apsolīja viņiem pasi. Šis gadījums izraisīja lielu skandālu, jo Emmenes iedzīvotāji ne vien lēma rasistiski, bet sekoja arī Emmenes komitejas Šveices rases saglabāšanai skrejlapās izplatītajam ieteikumam izrādīt drosmi un pateikt "nē jauniem dienvidslāviem mūsu pilsētā". Līdz 2003.gada jūlijam Emmenes balstiesīgie iedzīvotāji noraidīja gandrīz 100 pilsonības iesniegumu. Pēc 2000.gada 12.marta šokējošā notikuma daži noraidītie pilsonības kandidāti vērsās tiesā, lai saņemtu paskaidrojumu par notikušo. Tiesa anulēja Šveices Savienības tiesas Emmenes lēmumus, jo tie ir klaji rasistiski un nesaskaņoti ar satversmi. Savienības tiesa līdz ar to arī principiāli noliedza naturalizācijas piešķiršanu, balsojot pie vēlēšanu urnām, jo kandidāta noraidīšana ir jāpamato. Balsojot pieņemta lēmuma gadījumā tas principiāli nebija iespējams lēmuma anonimitātes dēļ. SVP ar savu iniciatīvu grib anulēt šo tiesas lēmumu un atkal pieļaut urnas lēmumus, aizliegt vērsties tiesā naturalizācijas jautājumos un tādā veidā traucēt t.s. masveidīgo naturalizāciju. Tas ir ļoti negodīgs un aplams secinājums, jo politiski un demokrātiski lēmumi ir brīvi. Tādus lēmumus nevar pārredzēt, un nekad visos Šveices novados visi balsstiesīgie pilsoņi nelems vienādi. SVP pārstāvji apgalvo arī, ka Savienības tiesa aizliegusi ilglaicīgo urnu balsošanas tradīciju. Tā tas nav. Ženēvas avīze Le Temps izdibināja, ka šī tradīcija "ir dzīva" tikai deviņos kantonos (no 26) un arī tur tikai ļoti mazos pagastos. Bet, ja grib ierobežot naturalizāciju, tad vajag būt godīgiem un paaugstināt noteikumus kandidātiem vai noteikt pārbaudījumus. Sajūta šajā lietā nav pareizākais padomdevējs. Tas noved tikai pie paviršiem, patvaļīgiem lēmumiem. Naturalizācija jāpiešķir ar administratīvu lēmumu.