Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Vai spēsim mainīties? Pārdomas par izglītības jautājumiem

Lasot avīzes un klausoties ziņu raidījumus televīzijā par izglītības nozares stāvokli Latvijā, rodas iespaids, ka esam nonākuši it kā bezizejas stāvoklī, nespējam nekādi valdības lēmumus atspēkot ar kaut ko pozitīvu, ar risinājumiem un pārmaiņām, kas varētu palīdzēt mūsu skolotājiem, bērniem un skolām izdzīvot krīzes laiku un varbūt pat noderēt pēc tās.

Tāpēc arī tapa šis raksts. Apsveicu tās skolas, pašvaldības un privātpersonas, kas ir radušas risinājumus un ceru, ka tām pievienosies vēl daudzi citi, kas saprot, ka aktīvs iedzīvotājs ar labām idejām un vēlmi tās īstenot spēj panākt ļoti daudz.Mazās skolas kā vērtība... Ja mēs Latvijā slēdzam skolas ar 50 skolēniem, jo uzskatām, ka nav finansiāli izdevīgi tās uzturēt, tad citur pasaulē šādu skolu novērtē kā pērles, kas tāpat kā visi dārgumi ir jāsaglabā.Nav jauns atzinums, ka skola laukos bieži ir pat svarīgāka nekā kultūras nams, jo tā sevī iekļauj arī tradicionālas kultūras nama funkcijas. Skola darbojas kā vietējais centrs, kas ap sevi pulcina visus iedzīvotājus. Kultūras namu var slēgt un ļaudis atradīs citas iespējas, bet slēgt skolu nozīmē vietējās kopienas pazudināšanu.

Viela pārdomām


Protams, ka skolotāju skaits būs jāsamazina, bet ne tikai tāpēc lai taupītu līdzekļus, bet gan tāpēc lai mūsu skolās paliktu tie labākie.

Skolēnu grupējumus drīkst un var mainīt, tā padarot tos elastīgākus; dažos priekšmetos var efektīvi strādāt ar lielāku grupu, citos nē. Bērna klases apzīmējums saglabājas pilnībā uz papīra, bet reālā darbā grupējumu veido tā, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu izglītošanas darbu grupās, kas sastāv no dažāda vecuma bērniem.

Aktīvāk būs jāpiesaista citi skolas telpu izmantotāji, piemēram, nevalstiskās organizācijas, kas telpas var izīrēt savām sanāksmēm un pasākumiem. Skolas telpas var izmantot dažādiem izglītojošiem uzdevumiem, to skaitā kursi pieaugušiem, kursi un apmācības tiem, kas palikuši bez darba, kā arī citām sociālā atbalsta funkcijām.

Izglītības kvalitāte tikai pieaugs, jo skolotāji un skolēni sajutīs pozitīvo attieksmi pret viņu skolas. To uztvers kā īpašu vērtību, nevis kā mūsu sistēmas bārenīti.

Ticu, ka novada uzņēmēji un zemnieki būs gatavāki savu iespēju robežās arī papildināt skolas finansējumu grūtos laikos, jo viņi redzēs, ka vietējā skola ir kļuvusi par prioritāti.

Maza skolēna skaita priekšrocības visiem labi zināmas: iespēja skolotājam strādāt efektīvāk ar katru skolēnu, iespēja skolēnam saņemt individuālu palīdzību, iespēja skolēnam strādāt atbilstoši savam līmenim, saņemot papildus konsultācijas vai arī strādājot uz priekšu un/vai padziļināti.

Sorosa fonds Latvija šobrīd pieņem pieteikumus konkursam «Programma «Pārmaiņu iespēja skolām»»; finansējumu saņems mazās skolas, kas saprot, ka tās varēs turpināt pastāvēt, ja skola taps par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centru. Šādi centri jau top dažviet Latvijā, un uzdrīkstos teikt, ka tie ir izglītības nākotnes būtiska sastāvdaļa arī pēc krīzes. Ļoti ceru, ka atsaucība no pašvaldībām šim konkursam būs aktīva.

Skolotāju atalgojums... Protams, ka atalgojums ir svarīgs, bet tas ir tikai viens aspekts no skolotāja darba, kaut arī būtisks aspekts. Diemžēl neredzu, kā nemitīga algu griešana no vienas puses un skolotāju neapmierinātība no otras puses rod situācijai jebkādu risinājumu.

Viela pārdomām


Fakts ir, ka skolotāju skaits ir jāsamazina. Fakts ir, ka ne visi skolotāji ir labi skolotāji.

Bieži izskan doma, ka jāpatur tikai vajadzīgais skaits labo skolotāju un tiem jāmaksā lielāka pieklājīgāka alga; atbalstu šo pieeju, jo tādā veidā arī skolotāju un izglītības kvalitāte tiktu paaugstināta.

Iesaku algu aprēķināšanas sistēmu vienkāršot. Mēs to esam pārāk sarežģījuši ar likmēm, slodzēm, pusslodzēm, ceturtdaļlikmēm un to aprēķināšanu katram skolotājam. Labi darbojas 40 stundu darba nedēļas atalgošanas princips. Pilna darba slodze ir 40 stundas nedēļā un par to saņem attiecīgu atalgojumu, vai nu tā ir stundas alga vai arī mēneša alga. Darba apjomu šajās 40 stundās no skolotāju puses nosaka skolas direktors. Cilvēku pieņem darbā uz 40 stundām (vai 30, 20 utt.) un attiecīgi norunā, kas būs tai laikā katra pienākumi.

Jāpārskata skolotāju sagatavošanas programmas, kā arī kvalifikācijas celšanas kursi un semināri. Šiem procesiem jābūt vērstiem uz izglītības kvalitātes celšanu nevis tikai un vienīgi ķeksīša atzīmēšanai. Skolotāja darba prestižu sabiedrībā lielā mērā cels tas, ka Izglītības ministrija un valdība to uzskatīs par svarīgu un vērā ņemamu profesiju.

Iesaku ar kritisku aci pārskatīt ministrijas augšējā slāņa ierēdnu algas un tās samazināt tā, lai būtu vienlīdzība griešanas procesā.

Skolu finansējums šobrīd nonāk pašvaldībās, kaut arī tam ir jāseko skolēnam; tas reāli var notikt, ja mēs ļautu paredzētajam finansējumam nonākt līdz skolai un tās direktoram. Vairāk atbildības tieši skolu direktoru rokās veicinātu iekšēju kvalitatīvu prioritāšu sakārtošanu. Skolu direktori atskaitītos un pamatotu pašvaldībai to, kā līdzekļi tiek izlietoti, bet lemtu un rīkotos skolas pašas.

Interešu izglītība... Šim jautājumam ir divi aspekti, proti, mūzikas, mākslas un sportu skolas kā prioritāte un arī mūzikas, mākslas un sporta programmas kā prioritāte vispārizglītojošās mācību iestādēs.

Ja ir runa par izglītības kvalitāti, tad nevar nerunāt par interešu izglītību, kas papildina akadēmisko programmu mūsu vispārizglītojošās skolās. Lai nodrošinātu to, ka mūsu skolēni ir vispusīgi izglītoti inteliģenti cilvēki, mums ir jāpiedāvā augstas kvalitātes interešu izglītības programma.

Uzskatām sevi par dziedātāju tautu, mūs pasaulē pazīst ar augsta līmeņa muzikāliem sasniegumiem. Mums patīk arī lepoties par mūsu dziesmu svētkiem un par lieliem plāniem attiecībā uz iecerētās koncertu zāles celtniecību Rīgā. Tomēr raizes par koncertu zāli ir liekas, jo, turpinot griezt finansējumu interešu izglītībai, nebūs nedz, kas koncertus sniedz, nedz, kas tos apmeklē. Un cik ilgi mums būs dziesmu svētki, ja interešu izglītība vairs nav prioritātē? Mums ļoti strauji tuvojas diena, ka Latvijas pozitīvam kultūras tēlam vairs nebūs seguma.

Viela pārdomām


Finansējumam samazinoties vispārizglītojošās mācību iestādēs, mūzikas un mākslas skolas piedāvā dažādu skolu bērniem programmu par pazeminātu maksu.

Skolotājs no malas (atlaists, no darba aizgājis) uz līgumdarba pamata strādā dažas stundas nedēļā mācot mākslu, mūziku.

Piesaista sporta entuziastus, kas ar bērniem dažas stundas nedēļā nodarbojas.

Skolēnus (attiecīgā vecumā) piesaista vietējos koros, lai rastu viņiem iespēju dziedāt.

Pašvaldības, kam ir autobusi, ļauj tos saviem kolektīviem izmantot ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem.

«Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā...» (Pāvila vēstule romiešiem 12:2) Šajā citātā dažos angļu valodas tulkojumos «gara» vietā lieto vārdu «prāts» vai «domāšana». Katrā ziņā domai ir ļoti dziļa patiesība. Izdzīvos tas, kas mainīsies, kas spēs mainīties. Lai mums izdodas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas