Vai Tieslietu ministrija ir trauku mazgājamā lupata?
Pavisam nesen Tieslietu ministrija atkārtoti izsludināja konkursu uz Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietu. Šķiet, ka no malas viss izskatās juridiski korekti un atbildīgi. Piesakās kandidāti, tiks izraudzīts spēcīgākais. It kā jau viss pareizi, tomēr rodas aizdomas, ka uzvarētājs jau zināms iepriekš. Un tam ir pamats! Kuluāros jau trīs nedēļas pirms konkursa uzvirmo Ringolda Baloža vārds, citiem pretendentiem lūdz neiesniegt dokumentus, jo jau pastāvot vienošanās par kandidātu, kurš ir koalīcijas partijas biedrs. Neapšaubu R. Baloža zināšanas jurisprudencē, bet šaubos par viņa spējām būt neitrālam jūtīgāko UR lēmumu pieņemšanā, piemēram, Ventspils uzņēmumu lietās. Arī nākotnē sagaidāmas strīdīgas situācijas citu uzņēmumu lietās, kurās jaunais vadītājs varētu manipulēt ar strīdā iesaistītajām pusēm. Turklāt galvenais valsts notārs (GVN) var atcelt vai arī atstāt spēkā valsts notāru pieņemtos lēmumus, iesaistot vienu vai otru pusi ilglaicīgos un dārgos pārsūdzības procesos tiesās.
Principā Tieslietu ministrijai (TM) bija laba iespēja uzticēt Uzņēmumu reģistra attīstību personai no UR iekšējiem resursiem, no tiem cilvēkiem, kuri gadiem ir kalpojuši un veicinājuši šīs iestādes caurspīdīgumu un atklātumu, atvieglojot kā pašmāju, tā arī ārvalstu komersantu darbību. TM būtu izcila iespēja pierādīt, ka kareivis par ģenerāli var godīgi izaugt vienas iestādes ietvaros.
Jau 1996.gadā UR no padomju laika arhīva pakāpeniski kļuva par Šveices pulksteņa mehānismu. Latvijas valsts pārvaldē nav daudz valsts institūciju, kas tik sekmīgi pārvarējušas gan politiskās un reformu barjeras, gan oligarhu cīņas.
Līdz šim UR statistika galveno valsts notāru lēmumu tiesiskumā ir nevainojama. 2005.gadā pārsūdzēto lēmumu skaits bija 32, bet pēdējā instancē netika atcelts neviens lēmums. Savukārt 2006.gadā pārsūdzēto lēmumu skaits bija 21, un pēdējā instancē atcelto lēmumu skaits 0. 2007.gadā attiecīgi — 25 un 0; 2008.gadā — 4 un 0. Šī pēdējo gadu statistika norāda uz UR vadītāju Jāņa Endziņa un Helmūta Jaujas nevainojamo juridisko reputāciju. Un tomēr valdošā koalīcija par katru cenu vēlas izbīdīt savējo.
Pavisam nesen intervijā laikrakstam Diena Tautas partijas (TP) līderis Aigars Kalvītis pašpārliecināti sacīja, ka neviens lēmums netiek pieņemts bez TP akcepta, diemžēl UR vadītāja amats nav izņēmums. Žēl, ka TM šoreiz izskatās pēc trauku mazgājamās lupatas, ar kuru var sakopt jebkuru valsts stūrīti. TurklātTM amatpersonas tikai naivi pasmaidīs, kad kārtējo reizi atrunāsies, ka peripetijas ap galvenā valsts notāra iecelšanu ir spekulācijas.