Vai turpmāk Latvijā būs tikai ballīšu tūristi?

Ar "laimētavām" esam jau apraduši. Seko dažādi klubi, tajā skaitā — striptīzklubi, masāžas saloni, kuru paspārnē mājīgi darbojas bordeļi, ja var ticēt redzētajām franču, zviedru uzņemtajām filmām par Latviju kā sekstūrisma zemi. Masāžas saloni un klubi ir kādas nelielas, bet ļoti redzamas daļas iebraukušo ballīšu tūristu galvenais mērķis. Varbūt ar šo skaļo publiku mēs arī saprotam tūrismu visvairāk. Finanšu izdevumi, piesaistot šādus klientus, ir nesalīdzināmi mazāki, nekā būtu, sūri strādājot, lai piesaistītu jaunus kultūras, mākslas cienītājus vai dalībniekus starptautiskai konferencei, nemaz jau nerunājot par gastronomisko tūrismu.

Uzreiz jāpiebilst, ka ārpus galvaspilsētas šie tūristi vispār neparādās. Sigulda, Cēsis, Straupe, kuras nule nosvinēja savu 800.gadskārtu, Līgatnes dabas takas, Gaujas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, Vidzemes akmeņainā jūrmala, Gulbenes — Alūksnes bānītis, Latvijas stārķu galvaspilsēta, Minhauzena muzejs… Varu nosaukt tikai daļu no daudzveidīgā piedāvājuma klāsta, kas ir Vidzemē. Ziemas prieku baudītāji no Lietuvas sevišķi iecienījuši mūsu pakalnus.

Kāpēc tā ir?

Tāpēc, ka valsts, kurai būtu aktīvi jāveido tūrisma tēls un pozitīvā reklāma, nevar sacensties ar jau pieminētajiem negatīvās kampaņas veidotājiem par Latviju, jo tam ilgstoši nav bijis vērā ņemama līdzvērtīga valsts atbalsta finansējuma.

Lai runā skaitļi. Kopš 2001.gada tūrisms dažādos plānošanas dokumentos tiek definēts kā viena no tautsaimniecības prioritārajām nozarēm. Diemžēl fakti liecina, ka ar katru gadu tūrismam piešķirtais finansējums ir samazinājies: 2005.gadā tas bija 65,9%, 2006.gadā — 57,7%, 2007.gadā — 26%, 2008.gadā — 16,6% no valdības apstiprinātajām Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnēm, bet 2009.gadā labākajā gadījumā tiek plānots vairs tikai Ls 1 156 977, kas ir par 12% mazāk nekā 2008.gadā. Un tas viss, nerēķinot inflāciju šajā laikā! Situācija ar pastāvīgi lejupslīdošu finansējumu vislabāk atspoguļo valdības attieksmi pret tūrismu. Tātad valdība ilgstoši nav pildījusi to, ko ir apstiprinājusi arī tā saucamajos treknajos gados.

Kam vajadzīgi līdzekļi?

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai par tūrisma nozari vēl eksistējošajai tūrisma nodaļas (departaments 2006.gadā tika likvidēts) četriem darbiniekiem, kas būtu atbildīgi par tūrisma politikas veidošanu, un Tūrisma attīstības valsts aģentūrai, kam šī politika ir jāīsteno.

Finanses ir vajadzīgas, lai piedalītos 2009.gadā augsti prioritārajos tūrisma gadatirgos Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā, Norvēģijā. Salīdzinājumam jāpiemin igauņu kupli turpat 20 valstīs — pārstāvētie tūrisma gadatirgi.

Izstādēs, darba semināros, žurnālistu vizīšu laikā tiek reklamēta Latvijas valsts, ne tikai Rīga. Ar tās bagātīgo vēsturi, aktīvās atpūtas iespējām, kultūrvēsturisko mantojumu, dabas, veselības spa tūrisma iespējām, ūdenstūrismu, velotūrismu. Šī ir iespēja uzņēmējiem, pašvaldībām kļūt labāk atpazītiem un tādējādi veicināt uzņēmējdarbību reģionos, par ko visi tik ļoti vārdos vienmēr iestājas.

Tūristu būs mazāk

Nākamajā gadā atkal plānojam samazināt jeb likvidēt mūsu trīs aktīvi strādājošos ārvalstu birojus. Vislielākā neizpratne ir par Skandināvijas valstu biroju slēgšanu. Tātad Somijā, Helsinkos, kur esam kopā ar igauņiem un lietuviešiem, turpmāk Latvijas pārstāvja nebūs. Somijā Latvijas vēstniecība lieliski sadarbojas ar citām pārstāvētajām Latvijas valsts institūcijām. Iznāk, ka Baltijas valstu savstarpējā konkurencē par somu tūristiem vietu atdodam citiem. Kaut arī ka pēdējos gados ir atkal palielinājies somu tūristu skaits tieši Vidzemē, pēdējā gada laikā uz Rīgu ir atvērtas četras jaunas aviolīnijas! Vai valstij nav nepieciešami šie ieņēmumi? Aktuālajā tautsaimniecības lejupslīdes situācijā eksporta palielināšana ir viena no galvenajām iespējām situācijas uzlabošanai, savukārt tūrisms ir viena no eksporta nozarēm, kas tieši veicina Latvijas IK pieaugumu, tāpēc tā attīstība ir ļoti svarīga Latvijas tautsaimniecībai.

Iebraukušo ārvalstu tūristu statistika ir šāda: 2005.g. — 3 774 000; 2006.g. — 4 645 000; 2007.g. — 5 236 000. Arī 2008.gada deviņos mēnešos ir vērojams neliels pieaugums, taču jau nākamā gadā tiek prognozēts iebraukušo tūristu skaita samazinājums, kas sevišķi būs jūtams Latvijas novados.

2007.gadā ārvalstu tūristi valstī atstāja 343 miljonus latu ieņēmumus jeb 18,1% no Latvijas kopējā pakalpojumu eksporta (2004.gadā — Ls 144 milj.). Te vēl nav iekļauts pasažieru transportēšanas pakalpojumu eksports. Tūrisma ieguldījums Latvijas IK šobrīd veido 7,5%. Tūrisma nozarē tieši nodarbināto skaits pērn bija par 8,4% vairāk nekā 2006.gadā; mārketinga investīciju rentabilitāte 2007.gadā ir bijusi ļoti augsta — 3000% (viena ieguldītā lata atdeve bijusi Ls 32).

Skaitļi pierāda — ieguldījumi tūrisma nozares attīstībā ne tikai atmaksājas, bet rada arī vērā ņemamu peļņu. Kura nozare vēl šobrīd var parādīt šādus rādītājus?

Zaudēs pozīcijas tirgū

Šobrīd izskatās, ka valdība, veidojot 2009.gada budžetu, beidzot domā, kā ietaupīt, bet galīgi nedomā, kā varētu arī palielināt ieņēmumus. Samazinoties valsts atbalstam, ievērojami būtu jāpieaug pašvaldību ieguldījumam, bet uz kā rēķina tas būs iespējams, ja pašvaldību budžeti jau tā ir ļoti saspringti, un kur nu vēl gaidāmā reforma, kas prasa papildu finanšu līdzekļus. Tikai Vidzemē vien pašreiz, pēc VTA datiem, ir 62 viesnīcas, 184 viesu mājas, 58 lauku mājas, 85 brīvdienu mājas, 47 hosteļi, 40 kempingu, 20 atpūtas bāžu, divi spa kompleksi. Cik vēl papildu naudiņas tūristi atstāj, iepērkoties un izmantojot dažādus pakalpojumus! Statistika vēsta — viens valstī iebraukušais ceļotājs vidēji dienā atstāj Ls 47.

Kādas varētu būt sekas, ja turpināsies līdzšinējā tendence? Latvija noteikti zaudēs savas pozīcijas starptautiskajā tūrisma tirgū. Iespējams, palielināsies sekstūristu skaits, Latvija turpinās nostiprināt savas pozīcijas Baltijas un Austrumeiropas valstu vidū. Samazināsies arī ES struktūrfondu ieguldījumu lietderība un atdeve.

Taču vissvarīgākais — Latvijas tautsaimniecība negūs ievērojamu peļņu, atstājot uzņēmējus, it sevišķi reģionos, bez plānotā atbalsta. Daudzajiem ģimenes uzņēmumiem tiks uzkrauti vēl papildus izdevumi, kas var novest pie nevajadzīga bankrotu viļņa laukos un iedzīvotāju migrācijas. Tas nekādi neveicina reģionu vienmērīgu attīstību.