Vai «zelta» tiltam var noņemt apzeltījumu?
Neapšaubāmi rīdzinieki var lepoties ar savu jauno tiltu. Tomēr pēc 15 gadiem, beidzot maksāt par "zelta tiltu", mums, rīdziniekiem, tas būs izmaksājis 573 miljonus latu — paši būvdarbi 307 miljonus, bet finansējums — vēl 263 miljonus. Sadalot uz visiem Rīgas iedzīvotājiem, 800 latu katram — gan pieaugušajam, gan bērnam.
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par Dienvidu tilta būvniecības 1.kārtu konstatējusi 27 miljonus latu pārmaksu, pret tilta būvētāju a/s Dienvidu tilts sākts kriminālprocess par dažādām neatbilstībām likumiem un noteikumiem. Lai gan sākotnēji negribīgi, beidzot arī Rīgas dome ir reaģējusi uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un izveidojusi ekspertu darba grupu.
Grūti noticēt!
Tomēr šajā rakstā uzmanību gribu pievērst tilta 2.kārtai, t.i., Slāvu apļa pārbūvei, kas notiek patlaban. No Valsts kontroles ziņojuma redzams, ka 2.kārtas sākotnēji plānotās izmaksas bija 44 miljoni latu, bet projektēšanas un būvniecības līgumcena ir 170 miljoni, tātad līgumcena plānotās izmaksas pārsniedz gandrīz četras reizes! Pēc profesijas esmu inženieris un esmu piedalījies vairākos projektos, kas izmaksu ziņā līdzinās Dienvidu tilta celtniecībai, tāpēc saprotu, ka dažkārt konkursā piedāvātā cena var pārsniegt plānoto. Varētu sagaidīt, ka izmaksu pieaugums ir, piemēram, 10, 20 vai pat 30%, bet ne jau 287! Grūti noticēt, ka Rīgas pašvaldības inženieri būtu tik slikti projektētāji, ka aprēķinos kļūdītos par tik lielu summu.
Ja piedāvātā cena tik ļoti pārsniedz plānoto, līguma sarunās pretendents jāpiespiež cenu samazināt līdz reālajai, kas atbilstu plānotajai. Otrs variants ir atkārtot konkursu, mainot noteikumus tā, lai ieinteresētu piedalīties vairāk pretendentu, kas savukārt nozīmētu dot vienādas tiesības arī ārzemju firmām. Tomēr šķiet, ka Rīgas pašvaldības cilvēki nebija pietiekami spējīgi vai spēcīgi, lai cenu krietni samazinātu vai sarīkotu atkārtotu konkursu un veicinātu vairāku firmu līdzdalību. Tā par tilta 2.kārtas būvniecību līgums noslēgts ar vienīgo pretendentu — a/s Dienvidu tilts, kura projektēšanas un būvniecības tāme par 126 miljoniem latu pārsniedz plānoto. Ja visam klāt vēl pieskaita proporcionālu daļu no finansējuma (t.i., 114 miljonus latu), tad faktiskās izmaksas plānotās pārsniedz par 240 miljoniem latu — ļoti lielas atšķirības, lai neteiktu vairāk!
Vajadzīgs audits
Jautājums — ko darīt? Valsts kontrole savu revīzijas ziņojumu jau ir nodevusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, ir iesākts kriminālprocess. Tomēr, man šķiet, mēs Latvijā vairāk nodarbojamies ar vainīgo meklēšanu un sodīšanu, bet par maz — ar kļūdu labošanu un problēmu risināšanu. Galvenā problēma ir tā, ka Dienvidu tilts mums, rīdziniekiem, izmaksā krietni dārgāk, nekā tam vajadzētu būt. Valsts kontrole jau ir norādījusi uz 27 miljonu latu nepamatotu sadārdzinājumu tilta 1.kārtas celtniecībā. Kā redzams no skaitļiem, 2.kārtas būvniecības cena jau līguma parakstīšanas brīdī krietni pārsniedza plānoto, radot aizdomas, ka tā ir nepamatoti augsta. Jāatgādina, ka tilta 2.kārtas projektēšanas un būvniecības līgums tika parakstīts 2007.gada jūnijā, būvniecības viskarstākajā laikā, kad cenas bija visaugstākās.
Šodien Latvija un Rīga slīd dziļā krīzē, cenas krīt, būvniecība apstājas, un cilvēki tiek atlaisti no darba. Aģentūra Jaunie Trīs brāļi ir paziņojusi, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksas pašreizējā situācijā iespējams samazināt par 30 miljoniem latu. Tātad jābūt iespējai samazināt arī mūsu "zelta tilta" 2.kārtas būvniecības izmaksas. Būtu jāpārskata noslēgtais līgums, ievērojot tirgus apstākļu izmaiņas, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes būvniecības indeksu, rūpīgi iedziļinoties gan darba samaksu, gan materiālu un mehānismu izmaksās. Būtu nepieciešams veikt a/s Dienvidu tilts un visu apakšuzņēmēju un piegādātāju detalizētu auditu, jāveic gan būvdarbu, gan projektēšanas un finansēšanas ekspertīze, piesaistot vietējos un ārvalstu augsta līmeņa ekspertus, jāpārbauda, vai visi nodokļi nomaksāti. Salīdzinot audita rezultātus ar līgumcenām, beigās varētu aprēķināt a/s Dienvidu tilts, kā arī visu apakšuzņēmēju peļņu.
Ja šāds audits atklātu, ka pašreizējos apstākļos, salīdzinot ar līgumcenu, tiltu var būvēt krietni lētāk, ir vairākas iespējas. Pirmkārt, Rīgas pašvaldība varētu vērsties pie a/s Dienvidu tilts un piedāvāt: "Kungi, šķiet, apstākļi ir mainījušies, kopš parakstījām
2.kārtas būvniecības līgumu, apsēdīsimies draudzīgi pie galda, pārskatīsim mūsu līgumu un koriģēsim to, ņemot vērā šī brīža apstākļus un nepilnības, uz kurām norādījusi Valsts kontrole." Ja šāds draudzīgs piedāvājums netiktu ņemts vērā, būtu jāķeras pie stingrākiem soļiem. Diemžēl man nav bijusi iespēja iepazīties ar līguma pilno tekstu, bet pieņemu, ka tajā ietverta force majeur klauzula, kas definē rīcību neparedzētās situācijās. Vai šodienas situācija ekonomikā nav raksturojama kā force majeur situācija? Iespējams, ka ar kompetentu advokātu palīdzību varētu gūt labvēlīgu rezultātu. Trešā iespēja būtu apturēt tilta 2.kārtas celtniecības darbus un izsludināt jaunu konkursu par tā pabeigšanu, pārskatot noteikumus tā, lai konkursā reāla iespēja piedalīties ir vairākiem pretendentiem, tai skaitā ārzemju firmām. Domājams, arī vietējās firmas atkal piedalītos, bet ar reālāku cenu piedāvājumu. Arī tad, ja uzvarētu ārzemju firma, rīdzinieki būtu ieguvēji, pirmkārt, darba vadītāji un strādnieki parasti tiek izvēlēti no Latvijas, bet galvenais — rīdzinieki iegūtu lētāku Slāvu apli. Pārtraucot būvdarbus un izsludinot jaunu konkursu, protams, būtu jārēķinās ar soda naudu un būvdarbu atlikšanu no četriem līdz sešiem mēnešiem. Šāds solis būtu jāaprēķina no ekonomiskā aspekta un, iespējams, tas novestu pie tiesvedības, tomēr, izvērtējot ieguvumus, varbūt būtu vērts riskēt.
Viss iepriekš minētais attiecas tikai uz būvdarbiem, bet uzmanība būtu jāpievērš arī finansējumam. Šobrīd piešķirtais aizdevums no Deutsche Bank ir ar likmi 6,28%, kas lielai eiro aizdevuma summai, manuprāt, ir pārāk augsta procentu likme. Vai, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, nebūtu izdevīgi aizdevumu daļēji pārfinansēt, piemēram, no Eiropas Savienības, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vai cita avota?
Par Dienvidu tiltu atbildīga ir Rīgas pašvaldība, tāpēc svarīgi, lai Rīgas domē ir cilvēki ar pietiekamu politisko gribu ķerties pie šā neapšaubāmi grūtā un sarežģītā jautājuma. Domāju, ka rīdzinieki to būtu pelnījuši.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.