Latvijā īstenotā Imunizācijas valsts programma katru gadu novērš 30 000 dažādu infekcijas slimību gadījumu - difteriju, stingumkrampjus, garo klepu u.c. un 160 bērnu pasargā no nāves, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemioloģisko datu analīzes rezultāti.
Tāpēc noteikti atbalstāma ir Veselības ministrijas iecere valsts imunizācijas kalendāru jau tuvākajos gados papildināt ar vakcināciju pret vēl trim infekcijas slimībām - pneimokoku infekciju, dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu (HPV), kā arī vakcīnu pret īpaši maziem bērniem bīstamo rotavīrusa infekciju.
Jāuzsver, ka Latvija jaunu vakcīnu ieviešanā uzmanīgi seko autoritatīvu un atzītu organizāciju ieteikumiem - gan Pasaules Veselības organizācijas (PVO), gan Eiropas slimību kontroles un profilakses centra vadlīnijām. Katras vakcīnas iekļaušana Imunizācijas valsts programmā tiek izvērtēta un pamatota gan ar klīnisko pētījumu datiem, gan izmaksu efektivitātes aprēķiniem.
Augsta efektivitāte
PVO pētījums liecina, ka, ieviešot vakcināciju pret pneimokoku
infekciju, kas Latvijā ir visai izplatīta un izraisa pneimoniju,
meningītu un vidusauss iekaisumu (rezultātā - arī iespējamu dzirdes
pasliktināšanos vai pat zudumu), katru gadu bērnu vidū varētu
novērst ap 735 saslimšanas un trīs nāves gadījumu. Daudzi varbūt
nezina, bet pneimokoku infekcija, ar ko var saslimt kontakta ceļā
no citiem cilvēkiem, ir dzīvībai bīstama. Maziem bērniem,
neraugoties uz antibakteriālo terapiju, pneimokoku meningīts divos
gadījumos no desmit parasti beidzas letāli.
Sākot 12 gadu vecu meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV), mērķis ir būtiski ierobežot vīrusa izraisītās sekas - dzemdes kakla vēzi, kas ir otra izplatītākā ļaundabīgā audzēja lokalizācija reproduktīvā vecuma sievietēm (vecumā līdz 45 gadiem). No šīs slimības Latvijā ik mēnesi mirst aptuveni desmit sieviešu. Vakcinācija ir ieguldījums nākotnē, jo saslimstība ar dzemdes kakla vēzi mazināsies pēc vairāk nekā 10 gadiem, taču pētījumi liecina, ka efekts ir tiešām vērā ņemams: saslimstība un mirstība, vakcinējoties pret HPV, mazinās par 60-70%.
Arī Eiropas slimību kontroles un profilakses centrs vakcīnu pret HPV atzinis par efektīvu, lūdzot izvērtēt iespējas to iekļaut imunizācijas kalendārā. Vakcināciju pret HPV savā kalendārā iekļāvušas jau piecpadsmit Eiropas valstis, tai skaitā ASV, Kanāda un Austrālija.
Daudzas valstis ieviesušas arī vakcināciju pret Latvijā izplatīto rotavīrusu - ļoti lipīgo zarnu infekciju ar smagu vemšanu un caureju, kas izraisa bīstamu organisma atūdeņošanos. Agri vai vēlu rotavīrusu izslimo faktiski visi bērni, daudziem tas norit smagi un beidzas ar hospitalizāciju, kas prasa lielus veselības aprūpes budžeta līdzekļus. Pēc SVA datiem, 2008.gada 12 mēnešos reģistrēti 2458 rotavīrusu infekcijas gadījumi, kas ir par 25% vairāk nekā pēdējos piecos gados.
Pieņemot lēmumu par jaunu vakcīnu iekļaušanu imunizācijas kalendārā, būtiski atcerēties, ka tas tiek darīts par labu mūsu veselības aprūpes prioritātei - slimību profilaksei. Turklāt ar laiku jauno vakcīnu cenas noteikti samazināsies, kas ļaus samazināt arī vakcinācijai nepieciešamos veselības aprūpes budžeta līdzekļus.
Taisnīgi pret visiem
Pārdomātam, izmaksu efektīvam un mūsdienu labākajai praksei atbilstošam vakcinācijas kalendāram jābūt ikvienas valsts prioritātei, jo ieguvumu - gan tiešo, gan netiešo - ir ļoti daudz: tiek novērsta infekciju izplatība, epidēmijas, izglābta daudzu cilvēku dzīvība, atvieglotas cilvēku ciešanas, samazināts darba nespējīgo skaits, mācību un darba kavējumi. Īpaši svarīgi šā brīža ekonomiskās krīzes apstākļos ir tas, ka vakcinācija salīdzinājumā ar slimību ārstēšanu ļauj ievērojami samazināt veselības aprūpes ambulatorās un stacionārās izmaksas un arī sociālā budžeta izdevumus. Imunizācijas valsts programmas īstenošana un pilnveidošana ir medicīniskajā un izmaksu ziņā efektīvs un tālredzīgs ieguldījums mūsu valsts un tās iedzīvotāju labklājībā, jo ir vērsta uz slimību profilaksi, bērnu veselības aizsardzību un veselas paaudzes radīšanu.
Vakcīnas pret rotavīrusu, cilvēka papilomas vīrusu un pneimokoku, ko rosina ieviest arī Imunizācijas valsts padome, jau tagad ir pieejamas arī Latvijā, taču tikai par maksu. Līdz ar to iespēja pasargāt bērnu no saslimšanas atkarīga no vecāku maksātspējas. Tas nav taisnīgi pret bērniem, kuru vecākiem brīvu līdzekļu bērnu aizsardzībai pret šādām slimībām nav. Tāpēc, ieviešot vakcināciju pret minētajām infekcijām valsts kalendārā, tiktu nodrošināts sociālais taisnīgums un ievērots princips, ka bērnu veselībai un aizsardzībai ir jābūt valsts prioritātei ikvienā pasaules valstī, arī Latvijā. Turklāt papildu ieguvums sabiedrībai un tās nākamajām paaudzēm būtu kolektīvā imunitāte, kas vakcinācijas rezultātā izveidotos pret konkrētajām infekcijām.
Ērtākas lietošanā
Pašreiz pasaulē ir pieejamas vakcīnas pret 25 infekcijas slimībām. Latvijā obligātā imunizācija ieviesta pret 11 infekcijām, divpadsmitā ir ērču encefalīts, pret kuru vakcinē bērnus tikai teritorijās ar sevišķi augstu saslimstību. Imunizācijas programmā tiek iekļautas mūsu reģionam visnepieciešamākās vakcīnas, kas ļauj sasniegt maksimālu efektu konkrēto infekcijas slimību apkarošanā.
Imunizācijas līdzšinējo augsto efektivitāti Latvijā uzskatāmi apliecina SVA statistika. Vairākas kādreiz plaši izplatītas infekcijas samazinājušās līdz retiem gadījumiem, proti, par 99,9% mazinājusies saslimstība ar difteriju un epidēmisko parotītu, par 99,8% - masaliņas, par 99,7% - garais klepus.
Kopējais imunizācijas līmenis valstī ir augsts - vakcinēti 96% un vairāk bērnu attiecīgajās vecumgrupās, kas ir pat augstāks nekā Imunizācijas valsts programmā noteiktais 95% mērķis. Imunizāciju noteikti veicina fakts, ka tiek izmantotas arvien modernākas, visā pasaule atzītas vakcīnas, kam, salīdzinot ar laika periodu pirms 10 -20 gadiem, blakusparādību skaits ir niecīgs. Tāpat imunizāciju veicina lietošanā ērto kombinēto vakcīnu ieviešana, kas ļauj vienā vakcinācijas reizē iegūt imunitāti pret vairākām infekcijām. Piemēram, Latvijā zīdaiņi trešajā dzīves mēnesī tiek potēti pret piecām infekcijām uzreiz - difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un poliomielītu. Imunizācijas valsts padomes ierosinājums šīs vakcīnas apvienot arī ar bērnu vakcināciju pret B hepatītu vēl vairāk samazinātu nepieciešamo injekciju skaitu, aptverot plašāku vakcinēto bērnu loku.
Ja vakcinācija vispār netiktu veikta, ik gadu papildus nāktu klāt ap 30 000 - 40 000 saslimšanas gadījumu. Varam iedomāties, cik liels slogs tas būtu veselības aprūpes sistēmai, cik milzīgs papildu darba apjoms ģimenes ārstiem, slimnīcām.