Premjers Valdis Dombrovskis (V) secināja, ka pašreizējā versijā likumprojekti nodrošina lielāku caurspīdīgumu procesā, kā arī ļaus izvairīties no dažām kļūdām, kas pieļautas citās organizācijās. Tieši Dombrovska iebilžu dēļ iepriekš likumprojektu virzība tika nobremzēta.
Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Tā norit pēc konkrētas strukturētas shēmas, kur sākotnēji tiek identificētas sarunu tēmas, pēc tam notiek procesa faktu un iesaistīto pušu pozīciju noskaidrošana, kā arī vajadzību un interešu apzināšana. Visbeidzot ar mediatoru palīdzību tiek izstrādāti lietas risinājumi un panākta vienošanās noslēgšana.
Mediācijas process ir brīvprātīgs - puses labprāt un brīvprātīgi piekrīt domstarpības risināt, izmantojot mediāciju, - tas norit, pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties.
Kā skaidro TM, Mediācijas likuma ieviešanas mērķis ir atvieglot piekļuvi alternatīvai strīda izšķiršanai un rosināt domstarpības izšķirt ar izlīgumu, veicinot mediācijas izmantošanu un nodrošinot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedības procesu attiecības. TM uzskata, ka mediācija attiecībā uz atsevišķām domstarpību kategorijām ir piemērotākā domstarpību risināšanas metode.
Likumprojekta galvenais mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanai, sekmējot un atbalstot attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpējo ētiku tiesiskajās attiecībās. Savukārt darījumu vidē mediācija sekmētu ētiskuma ievērošanu, kas nenoliedzami ir būtisks elements komerctiesiskajās attiecībās.
Tādā veidā būtiskākais mediācijas ieviešanas ieguvums būs ne tikai tiesu atslodze, bet sabiedrības attieksmes maiņa pret konfliktiem un to risināšanu - mediācija kļūs ne tikai par alternatīvu strīda risināšanai tiesā, bet arī par apziņu veidojošu faktoru, norādot, ka nesaskaņas, kas radušās starp pusēm, ir viņu personīgais strīds, par kuru atbildība jāuzņemas pašiem.
Izskatot šo jautājumu 18.septembra valdības sēdē, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) paziņoja, ka joprojām nav mainījis savu viedokli par to, ka Latvijā nav vajadzīga vēl viena "slēgta kasta, kāda ir Maksātnespējas administrācija". Tajā pašā laikā viņš atzina, ka nav jēgas kavēt šī likumprojekta tālāku virzību.
Premjeram arī nebija skaidrs, kāpēc tieši Mediācijas padome ir tā, kas pārrauga visas organizācijas, - viņš bija neizpratnē, kāpēc to nevar darīt, piemēram, kāda cita organizācija, kas piedāvā mediācijas pakalpojumus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) viņam skaidroja, ka Mediācijas padome ir vēsturiski izveidojusies kā mediācijas organizāciju apvienojoša pašpārvalde un pašas mediācijas organizācijas ir tajā apvienojušās, proti, tā nav organizācija, kas līdz šim jau sniegusi mediācijas pakalpojumus un tagad izvēlēta. Viņš arī noraidīja bažas par to, ka Mediācijas padome kļūs par tikpat noslēgtu organizāciju, kādi ir zvērināti advokāti un maksātnespējas administratori, tiesu izpildītāji.
Ministrs piedāvāja, ka Mediācijas padomē iekļauj arī kādu TM pārstāvi, kuram arī būtu balsstiesības.
Tāpat toreizējā sēdē Finanšu ministrijai (FM) tika uzdots iesniegt TM atzinumu par likumprojektu. FM oktobra beigās atbalstīja TM izstrādātā precizētā likumprojekta tālāku virzību bez iebildumiem un priekšlikumiem.
Patlaban Latvijā ir attīstījies tīrās mediācijas modelis, kuru veic mediators ārpus tiesas procesa. Latvijā šajā jomā aktīvi darbojas nevalstiskās organizācijas un biedrības, kas izstrādā mediatoru apmācības un sagatavošanas kursus, kā arī izstrādā iekšējos normatīvos aktus. Otrs ir tiesas atvasinātās meditācijas veids, kuru veic sertificēts mediators pēc tiesas (tiesneša) ierosinājuma, likumā atzīstama par sākotnējo un primāro modeli efektīvas tiesvedības un mediācijas sasaistes (mijiedarbības) nodrošināšanā.
Likumprojektā paredzēts, ka mediācija kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids tiks galvenokārt ieviesta ar tīrās mediācijas starpniecību, savukārt mediācijas un tiesvedības savstarpējā sasaiste primāri panākama ar tiesas atvasinātās mediācijas starpniecību.
Mediāciju lielākoties veic civiltiesisko - ģimenes, komerctiesisko, darba - strīdu regulēšanā. Tiesas vai tiesneši turpmāk, izvērtējot civilā strīda raksturu, procesā iesaistītajām pusēm varēs piedāvāt strīda risināšanā izmantot sertificētu mediatoru palīdzību.
Tāpat valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kurus būs nepieciešams ieviest līdz ar mediācijas metodes izmantošanu strīdu risināšanā. Grozījumi definē tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti, - noteikt tiesnesim par pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai.
Tādā veidā pēc lietas ierosināšanas tiesai ir jānosūta atbildētājam iesniegtais prasības pieteikums un jāpaziņo prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai konkrētās personas piekrīt izmantot mediāciju.
Jau šobrīd Civilprocesa kodekss nosaka, ka gadījumā, ja tiesa apstiprina izlīgumu, tostarp mediācijas rezultātā panāktu vienošanos, tad atmaksājama iemaksātā valsts nodeva 50% apmērā. Likumprojekts paredz, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī tādos gadījumos, ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasības atsaukums saistībā ar mediācijas ceļā panāktu vienošanos.
Ar likumprojekta ieviešanu tiek paredzēts izslēgt mediatoru, kurš piedalījies šajā vai citā ar to saistītā lietā, no to personu loka, kas var būt par pārstāvi civilprocesā. Tāpat ir paredzēts gan mediatoram, gan citam personām, kas piedalījušās mediācijā, tiesības atteikties no pienākuma liecināt attiecīgajā vai saistītā lietā, kurā tikusi veikta mediācija.
TM likumprojektā paredz, ka gadījumos, kad prasītājs un atbildētājs piekrīt mediācijai, tiesnesis nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas.
Nosakot termiņu mediācijas izmantošanai, tiesnesis nozīmē tiesas sēdes dienu pēc mediācijas izmantošanai noteiktā termiņa beigām. Gadījumos, kad abas procesā iesaistītās puses piekrīt mediācijai lietas iztiesāšanas gaitā, projekts paredz tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu.
Tāpat likumprojektā ir noteikts, ka tiesas atstāj prasību bez izskatīšanas (izņemot prasījumos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām), ja puses, likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu izmantojot mediāciju, nesniedza pierādījumus par to, ka puses ir mēģinājušas strīdu risināt mediācijas ceļā.
TM norāda, ka patlaban Latvijā mediācija jau plaši tiek izmantota kriminālprocesos - izlīgumos, ko īsteno Valsts Probācijas dienests (VPD).
TM plāno, ka ar mediācijas palīdzību 2013.gadā varētu risināt 8% no tiesvedībā esošajiem civilstrīdiem, 2014.gadā tie varētu būt 14%, savukārt 2015.gadā jau vismaz 20%.
Mediācijas likums un grozījumi Civilprocesa likumā vēl būs jāskata Saeimā.