Tomēr valdība uzdeva VM līdz nākamās nedēļas valdības sēdei sagatavot informāciju par iespējamajiem izdevumiem un līdzekļu ietaupījumu, pieņemot izmaiņas kalendārā.
Ģimenes ārstu asociācija aicināja valdību ar šo jautājumu nogaidīt, uzdodot retorisku jautājumu, vai Latvija ir spējīga atļauties šo vakcīnu ieviešanu, ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju. Savukārt, piemēram, Latvijas Infektoloģijas centrs valdības lēmumu vērtēja ļoti atzinīgi.
VM plāns paredz potēt bērnus pret pneimokoku, rotavīrusa infekciju, kā arī no 2010.gada 1.septembra vakcinēt 12 gadu vecas meitenes pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas izraisa dzemdes kakla vēzi.
Šīs jaunās vakcīnas 2010.gadā kopumā izmaksās 1,7 miljonus latu, valdības sēdē pavēstīja VM valsts sekretārs Armands Ploriņš. Papildu finansējums nebūs nepieciešams, jo samazināsies izdevumi uz bērnu ārstēšanu, pārliecību pauda Ploriņš.
Vakcīnu piegādātāju noteiks konkurss.
Vēl VM valsts sekretārs norādīja, ka, pieņemot izmaiņas vakcinācijas kalendārā, šogad būs 17,5 tūkstošu latu ietaupījums, bet nākamgad ietaupījums "būs pa nullēm".
Pārējās izmaiņas vakcinācijas kalendārā paredz, ka no 2010.gada 1.janvāra pret ērču encefalītu būs jāvakcinē arī bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni. Pret B hepatītu iecerēts vakcinēt hemodialīžu slimniekus, jo šīs personas ietilpst B hepatīta saslimšanas riska grupā.
Savukārt pret B hepatītu pirmajās 12 stundās pēc dzimšanas vakcinēs tikai tos jaundzimušos, kuri pieder riska grupai, proti, tos zīdaiņus, kas dzimuši hepatīta B virsmas antigēna (HBsAg) pozitīvām mātēm vai mātēm, kuras nebija pārbaudītas šī antigēna klātbūtnes noteikšanai. VM to pamato ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendāciju - vakcinācija pret B hepatītu tūlīt pēc piedzimšanas (24 stundu laikā) ir ieteicama valstīs, kur HBsAg izplatība populācijā ir augstāka par 8%, un līdz ar to uz Latviju šāda rekomendācija neattiecas.
Savukārt pārējo bērnu, kuri nepieder riska grupai, vakcinācija pret B hepatītu tiks sākta divu mēnešu vecumā ar kombinēto sešvalento vakcīnu un turpināta četru un sešu mēnešu vecumā.
Vakcinējot pret B hepatītu bērnus, kuri nepieder riska grupai, ar kombinēto vakcīnu būtiski samazināsies injekciju procedūru skaits, ar to saistītie veselības aprūpes budžeta izdevumi, medicīnas personāla noslogojums, izdevumi, kas saistīti ar monovakcīnas pret B hepatītu menedžmentu, ar injekcijām saistītie riski veselībai un bērnu ciešanas, norāda Veselības ministrija.
Kalendārs papildināts ar vakcīnas pret B tipa "Haemophilus influenzae" infekciju ceturtās devas ievadīšanu 12-15 mēnešus veciem bērniem no 2010.gada 1.janvāra.
Savukārt, lai samazinātu bērnu saslimstību ar pneimokoku infekciju valstī un ārstēšanas izdevumus stacionārajās ārstniecības iestādēs, no 2010.gada 1.janvāra kalendārā ir iekļauta vakcinācija pret pneimokoku infekciju bērniem no divu mēnešu vecuma, turpinot to četru un sešu mēnešu vecumā un veicot revakcināciju 12-15 mēnešus veciem bērniem.
Pēc Latvijas statistikas (VSMTA) datiem par 2006.gadu un 2007.gadu, ar pneimoniju slimojis 2791 bērns, viņu vidū 405 līdz viena gada vecumam, kopumā pavadot slimnīcā 26 777 gultasdienas. Šīs vakcīnas iekļaušanu kalendārā atbalstījusi arī Imunizācijas valsts padome.
No 2010.gada 1.septembra kalendārā ir iekļauta arī divpadsmitgadīgo meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju atbilstoši valdībā apstiprinātajai Onkoloģisko slimību kontroles programmai 2009.-2015.gadam.
Savukārt, lai samazinātu bērnu saslimstību ar rotavīrusu infekciju, no 2011.gada 1.janvāra kalendārā iekļauta vakcinācija bērniem no divu mēnešu vecuma.
Noteikumu projekts tiks realizēts VM esošo budžeta līdzekļu ietvaros.