Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Dienai stāstīja, ka akcija sāksies ap plkst.12 un zemnieki tiek aicināti ar smago un vieglo tehniku doties uz Rīgu, kur no plkst.12 līdz 14 tiks organizēta kustība pa Rīgas apvedceļu. Viņa atzina, ka organizācija nerekomendē lauksaimniekiem iebraukt Rīgā, jo akcija nav saskaņota un organizācija nevēlas, lai zemniekiem ir juridiskas un finansiālas problēmas, taču nevarot izslēgt iespēju, ka tas tomēr notiks.
Zemnieki atstāj spēkā savas prasības, kurām pievienojusies vēl viena - zemnieki prasa zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) tūlītēju demisiju, lai šajā amatā stātos lemtspējīgs cilvēks.
Vairāki uzaicināto zemnieku organizāciju pārstāvji slēgto valdības sēdi pirmdien pameta emocionāli sakāpinātā gaisotnē, daži pat raudot, raksturojot sēdē notikušo kā "bērnudārzu", kur vainu noveļ no viena uz otru, tomēr pie rezultāta netiek. Lauksaimnieku skatījumā Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie priekšlikumi nozares stabilizēšanai bija nekonkrēti, taču galvenais trūkums ir tas, ka Finanšu ministrija (FM) tos pirmo reizi ieraudzīja tikai pirmdien, līdz ar to FM radās daudz jautājumu.
"Priekšlikumi vispār netika sagatavoti tādā stadijā, lai kāds par tiem varētu balsot, tie pilnībā tika noraidīti [..] un ir jāsagatavo uz rītdienu. Līdz ar to es uzskatu, ka esošais lauksaimniecības ministrs [Mārtiņš Roze (ZZS)], pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnesus, ilgtermiņā ir novedis nozari līdz tādai situācijai, kāda tā ir šodien, uz uzskatu, ka ministrs ir jāmaina," tūlīt pēc sēdes pauda organizācijas Zemnieku saeimas (ZSA) valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Uz jautājumu par demisiju preses konferencē tūlīt pēc sēdes M.Roze norādīja: "Sestdien naktī biju Valmierā pie ugunskura, kur tieši, bez lieciniekiem runāju ar zemniekiem. Tur šāda uzstādījuma [par demisiju] nebija. Pašreizējā momentā, ja šo situāciju varētu atrisināt ar demisiju, es to sen jau būtu izdarījis."
Pirms sēdes ZSA teica, ka galveno neapmierinātību raisa konkrētības trūkums attiecībā uz realizējamo pasākumu termiņiem. Tāpat organizācija pauda bažas, ka paredzētie 24 miljoni latu pirmsvēlēšanu gaisotnē tiks sadalīti lielam lauksaimnieku skaitam, nevis tieši konkurētspējīgiem zemniekiem.
Valdība lēmumu par atbalstu lauksaimniekiem varētu pieņemt, ātrākais, otrdien.
Vaicāts, vai plānotie zemnieku protesti varētu turpināties, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze Dienai teica: "Zemnieki ir ļoti sašutuši, jūs jau redzējāt. Jābrauc ir," norādīja A.Krauze.
Valdības mājā pirmdien bija pulcējušies zemnieku organizāciju pārstāvji. Valdības ārkārtas sēdē Zemkopības ministrija nāca klajā ar priekšlikumiem nozares stutēšanai, piedāvājot plānu, kura finansējums - gan valsts garantiju, gan dažāda veida maksājumu veidā - sasniegtu 50 miljonus latu.
(pievienota 2. un 3.rindkopa)