Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), atbildot uz prezidenta jautājumu, arī atzina, ka lielāka uzmanība nākamgad jāpievērš nodarbinātībai, un ministrija turpinās jau šogad sāktos pasākumus nodarbinātības veicināšanai un sociālā atbalsta palielināšanai trūcīgajām ģimenēm.
Prezidents piebilda, ka valdībai tuvākajās sēdēs jālemj, kā šo prioritāti ieviest realitātē.
Par visnopietnāko tuvākās nākotnes problēmu prezidenta paspārnē izveidotā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) dēvē nodarbinātību.
"Nodarbinātība ekonomiskās stagnācijas un vāji augošā ārējā pieprasījuma kontekstā kļūst gan ekonomiski, gan sociāli vissvarīgākais 2010.gada jautājums," SAK uzsvēra.
Tāpēc SAK aicināja nodarbinātību izvirzīt par galveno 2010.gada prioritāti, kā arī noslēgt sociālo paktu starp pašvaldībām, darba devējiem, arodbiedrībām un nevalstiskajām organizācijām. Par piemēru SAK minēja šogad 26.jūnijā noslēgto Īslandes paktu.
SAK vadītājs Roberts Ķīlis gan sacīja, ka, iespējams, par šādu paktu, kurā būtu visaptverošs reformu plāns, būtu grūti vienoties. Viņš arī norādīja, ka joprojām uzskata par nepieciešamu izveidot krīzes grupu.
Komisija arī aicināja valdību visstraujāk veikt reformas tajās jomās, kur nav gaidāmas lielas vēlētāju balsu dividendes, piemēram, augstākajā izglītībā un zinātnē, jo nākamgad gaidāmas Saeimas vēlēšanas.
Pētnieki aicina pēc iespējas ātrāk izstrādāt un pieņemt 2010.gada budžetu un īstenot līdz galam SAK iepriekš paustos ieteikumus.
Ķīlis arī aicināja valdību tā vietā, lai vēstītu labas ziņas, "ātri atzīt kļūdas un tās labot". "Tas cilvēkus sasniegtu labāk," viņš piebilda.
SAK vadītājs valdību informēja arī par aptauju rezultātiem, kas liecina, ka sociālpsiholoģiskā spriedze nemazinās, bet gan turpina pieaugt.
Komisija gan pavēstīja, ka nav īstenojies aprīlī izteiktais scenārijs, kas paredzēja sociālos nemierus. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sabiedriskā aktivitāte un protestu dinamika ir pieaugusi. Lai gan gandrīz katru mēnesi notiek lielākas vai mazākas publiskas akcijas, saistībā ar budžeta grozījumiem nav bijušas masveida nepakļaušanās vai protesta akcijas.
Tomēr vienlaikus pētnieki vērš uzmanību uz to, ka gandrīz puse iedzīvotāju saskaņā ar aptauju rezultātiem ir gatavi pieņemt vardarbīgas akcijas kā savu interešu aizstāvības formu.
Ķīlis norādīja, ka Latvijas sabiedrībā valda bezprecedenta zema uzticība gan valdībai, gan parlamentam, gan arī visai politiskajai un partiju sistēmai.
Vēl pētnieki vēstīja, ka vērojama tendence saraut emocionālās saites ar Latvijas valsti, no tās aizbraucot.
"Kārtējais migrācijas vilnis ir neizbēgams. Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, spriedze valsts un indivīda attiecībās, subjektīvi uztverts netaisnīgums rada labvēlīgu fonu lēmumiem aizbraukt ne vairs pa vienam, bet veselām ģimenēm un ne vairs uz dažiem mēnešiem, bet uz ilgāku laiku. Emocionālās, racionālās un normatīvās lojalitātes valstij sakrītoša krīze ir ļoti nopietns izaicinājums Latvijas valsts tēlam pilsoņu vidū," analītiķi paskaidroja.
SAK ziņojums bija pirmais ārkārtas sēdes darba kārtības jautājums, un tas īpaši plašas diskusijas neraisīja.