Diena jau rakstīja, ka ECT atzinusi par pamatotu J.Ādamsona prasību pret Latvijas valsti par nepamatotu vēlēšanu tiesību ierobežošanu - viņam bija liegtas tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, jo viņš dienējis PSRS robežsardzē, kas bija pakļauta VDK. ECT noteikusi Latvijas valstij samaksāt 10 tūkstošu eiro kompensāciju J.Ādamsonam par morālo kaitējumu.
ECT uzskata, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts, uz kura pamata Jānim Ādamsonam kā bijušajam VDK štata virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem. Tāpat ECT ir norādījusi — Satversmes tiesa 2006.gada 15.jūnija spriedumā jau rekomendējusi likumdevējam paredzēt iespēju individualizēt Saeimas vēlēšanu likumā noteikto ierobežojumu kandidēt, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas labā.
Saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju trīs mēnešu laikā no dienas, kad palāta ir taisījusi spriedumu attiecīgajā lietā, jebkura no šajā lietā iesaistītajām pusēm izņēmuma gadījumos var lūgt nodot šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.