Konflikts saistīts ar diviem jūrā būvējamiem vēja parkiem, kuru virzību savulaik Ekonomikas ministrija (EM) nekavēja, neskatoties uz to, ka normatīvie akti neparedzēja kārtību, kā šādi projekti virzāmi. Tagad tieši EM rosina vēja parku attīstītājiem atteikt turpmākās atļaujas.
“de facto” atgādina, ka Baltijas jūru vēja parku būvniecībai nolūkojuši 4 uzņēmēji – divi no tiem “JK Energy” un “Baltic Wind Park” arī bija tikuši salīdzinoši tālu – pagājušā gada oktobrī ekonomikas ministrija „de facto” apgalvoja, ka dažu nedēļu laikā šie uzņēmēji jau saņems atļaujas izpētes un pēc tam arī būvniecības uzsākšanai.
Abi uzņēmēji sola ieviest gana iespaidīgas jaudas – saražot vairāk nekā gigavatu enerģijas. Taču atļauju veikt izpēti un pēc tam veikt būvniecību ne viens, ne otrs līdz šim tomēr nav saņēmis, un rādās, ka tik drīz arī nesaņems.
“de facto” vēsta, ka šonedēļ ministri aiz slēgtām durvīm pulcējās lielo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē un tajā ekonomikas ministrija rosināja gan “JK Energy”, gan “Baltic Wind Park”, tautas vārdiem sakot, „iedot kurvīti” un potenciālās teritorijas vēja parkiem izsolīt konkursā. Ministrija nu sapratusi, ka tomēr no sākuma jārada spēles noteikumi un tikai pēc tam jādod atļauja spēlētājiem spēlēt spēli.
Kāpēc viedoklis strauji mainījies, amatpersonas gan nespēj paskaidrot, tā ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) raidījumam sacīja, ka “nē, es to neesmu sapratis šodien. Ja esat ievērojis, es neesmu nekad atbalstījis šīs aktivitātes. Tas, ka nav bijis skaidra regulējuma, nu mēs viņu šobrīd radam. [..]Protams, ka tās kompānijas mēģinās stāstīs, ka viss, ko dara ministrija, cik tas viss ir ļoti slikti, bet nu mēs esam pārliecināti, ka tai sistēmai ir jābūt caurskatāmai.”
Uzņēmēji uzskata, ka valsts savā ziņā bija devusi solījumu, ka viņi vēja parkus varēs jūrā būvēt, jo, piemēram, konkrētajiem vēja parkiem jau bija rezervētas konkrētas teritorijas jūrā. Šis solījums tagad esot lauzts – proti, spēle pārtraukta tās vidū, vēsta raidījums.
“Ņemot vērā to, ka šī situācija ilgst jau no vasaras beigām,kad mēs esam pieprasījuši šo atļauju veikt pētniecību ar tālāko iespēju viekt būvniecību, mēs apsveram iespēju, izmantotojot likumā paredzētās iespējas, vērsties tiesā,” raidījumam atzina “Baltic Wind Park” priekšsēdētājs Andrejs Siliņš.
Viņš gan nevēlējās nosaukt precīzu summu, cik lieli zaudējumi radušies, taču noprotams, ka tie varētu sasniegt pat miljonu latu. „de facto” arī zināms, ka atteikuma gadījumā tiesāties gatavs arī otrs uzņēmējs, kas gaidīja atļauju izpētes uzsākšanai – “JK Energy”.
Ekonomikas ministrija atzīst, ka rēķinās ar tiesvedības risku, taču uzskata, ka taisnība ir ministrijas pusē. Kampars pat apgalvoja, ka “viņas [kompānijas] nav saņēmušas neko, viņas ir saņēmušas pirmo atļauju kaut ko ieviest, kas neko tālāk neizsaka.”
Ministrija iecerējusi, ka pētījumus par iespējamajām teritorijām, kurās jūrā vēju varētu ķert, nevis veiks paši vēja parku attīstītāji, bet gan valsts. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas valstij izmaksās daudz dārgāk un nav ekonomiski izdevīgi. Vēja enerģijas asociācija aplēsusi, ka tas varētu izmaksāt pat līdz 15 miljoniem latu, ko pēc tam caur augstākām elektrības cenām nāktos segt patērētājiem, vēsta “de facto”.
Ekonomikas ministrija gan apgalvo, ka izpētei būšot nepieciešama daudz mazāka nauda, jo valsts visticamākais mērījumiem neizmantošot, piemēram, vēja mērīšanas torņus.
Raidījums arī ziņo, ka pagaidām nav skaidrs, kurš šos pētījumus veiks – ministrija pieļauj, ka tas varētu būt valstij piederošais „Agstspriegumu tīkls”. Uzņēmuma valdes loceklis Varis Boks gan norādīja, ka šāda lēmuma vēl nav un par to noteikti būšot diskusijas, taču atzīst - jūras teritorija ir pievilcīga vēja ķeršanai un atzīst, ka izpēte nevarētu būt tik ātra.
Tieši tas, ka jūras pētīšana varētu ieilgt, vēl vairāk sadusmo tos, kas grib izmantot jūru vēja ķeršanai. Uzņēmēji bažījas, ka Latvija kārtējo reizi gar degunu palaidīs lielas investīcijas. Tam gan nepiekrīt EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, sakot, ka “šie uzņēmēji ir pietiekami nobriedušu projektu sagatvojuši, lai sāktu sarunas par šāda investīciju portfeļa veidošanu, un es varu apgalvot,ka mēs dosim iespēju mūsu nozīmētās teritorijās šiem uzņēmējiem ienākt.”