Valdībai jālemj par 4,82 mlj latu piešķiršanu par armijas rīcībā saņemto kuģi no Nīderlandes

gada 24.augusta līguma par Nīderlandes Jūras spēku mīnu meklētāju kuģu iegādi iepriekš 2010.gadā neplānoto, taču valstiski īpaši nozīmīgu 2010.gada maksājumu saistību izpildei, kas paredz izdevumu segšanu par Latvijas rīcībā 2008.gadā saņemto kuģi.Informāciju par izmaiņām attiecībā uz kuģu iegādes maksājuma grafiku AM saņēma, kad 2010.gada 27.janvārī tika panākta vienošanās par maksājuma grafika pārskatīšanu. Atbilstoši precizētajam maksājuma grafikam AM līdz šā gada 1.decembrim ir jāveic maksājums 4,82 miljonu latu apmērā.Sagatavojot 2010.gada AM valsts budžeta projektu, līdzekļi Nīderlandes Jūras spēku mīnu meklētāju kuģu iegādei netika plānoti, jo vienošanās par maksājuma grafika pārskatīšanu tika panākta 2010.gada 27.janvārī . Līdz ar to saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2010.gadam AM budžetā nav paredzēti līdzekļi minēto grozījumu līgumā apmaksai.Ievērojot minēto, šo izdevumu segšana par Latvijas rīcībā 2008.gadā saņemto kuģi ir uzskatāms par neparedzētu gadījumu un valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu. Turklāt, veicot attiecīgo maksājumu, tiks novērsta Latvijas ārējā parāda esamība nerezidentiem, norāda AM.Ja Ministru kabinets atbalstīs rīkojuma projektu, tad AM 2011.gada budžeta ietvaros precizēs ilgtermiņa saistības, sola AM.Kā norāda AM, 2010.gadā ārvalstu finanšu palīdzības projektam veidosies ekonomija 4,82 miljonu latu apmērā, jo AM 2010.gadā nodrošinās līdzekļu ekonomiju budžeta apakšprogrammā "NATO investīciju projekti". AM sola iesniegt Finanšu ministrijā atbilstošus precizējumus valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos 2011.gadam, neparedzot finansējumu Nīderlandes Jūras spēku mīnu meklētāju kuģu iegādes projektam par iepriekš minēto summu, bet paredzot to budžeta apakšprogrammā "NATO investīciju projekti".Sagatavotais rīkojuma projekts paredz, ka finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jāinformē Saeimu par apropriācijas palielināšanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 4,82 miljonu latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs pret apropriācijas palielināšanu, būs jāpalielina likumā par valsts budžetu 2010.gadam noteikto apropriāciju valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs pret apropriācijas palielināšanu, Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" būs jāpiešķir AM minēto naudas summu, lai nodrošinātu maksājuma veikšanu līguma par Nīderlandes Jūras spēku mīnu meklētāju kuģu iegādes ietvaros.Kā LETA ziņoja šā gada janvāra beigās, Latvijas un Nīderlandes AM vadība vienojusies par izmaiņu veikšanu noslēgtajā līgumā, kas paredz mīnu kuģu iegādi Latvijas Jūras spēkiem.Panāktā vienošanās paredz divu gadu maksājuma 16 miljonu eiro (11,24 miljoni latu) apmērā atlikšanu līdz 2013.gadam. Papildu šai vienošanās Latvija un Nīderlande kopīgi meklēs iespējamo pircēju diviem līgumā iekļautajiem kuģiem, aģentūru LETA toreiz informēja AM Preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.Kleine skaidroja, ka Latvija patlaban var atļauties maksāt un uzturēt vien trīs kuģus, tādēļ Latvija kopā ar Nīderlandi meklēs potenciālo pircēju diviem Nīderlandes kuģiem, kuru iepirkumu paredz noslēgtais līgums.Sarunu laikā Nīderlandes delegācija paudusi izpratni par Latvijas sarežģīto ekonomisko situāciju, kuras rezultātā finansējums aizsardzības nozarei 2010.gadā ir samazināts par 50% salīdzinājumā ar 2008.gadu.Tikšanās notika AM, un tajā piedalījās arī toreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) un AM valsts sekretārs Jānis Sārts, bet Nīderlandes pusi pārstāvēja šīs valsts AM valsts sekretārs.Līgums starp Latvijas un Nīderlandes AM par piecu "Alkmaar" klases mīnu meklētāju kuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem tika parakstīts 2005.gada 24.augustā un viena kuģa izmaksas ir astoņi miljoni latu.Militārā policija sākusi kriminālprocesu par miljoniem vērto no Nīderlandes iegādāto kuģu lietu. Arī Korupcijas novēršanas birojā par AM kuģu iepirkumu notiek pārbaude. Divas dienesta pārbaudes saistībā ar šo iepirkumu notika arī ministrijā, tādēļ pēc to pabeigšanas Lieģis rosināja no amata atbrīvot Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču. Par to gan valdībā izcēlās asas un garas diskusijas, tomēr no amata viņš tika atbrīvots.