Valdības koalīcijas sadarbības līgums

Lai nodrošinātu Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts stabilu attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, globālo konkurētspēju un saliedētu, pilsonisku un iekļaujošu sabiedrību un Deklarācijas par Valda Dombrovska Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi:

Ņemot vērā 10.10.2011. Zatlera reformu partijas, Vienotības un Nacionālās apvienības Vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas un valdības izveidošanu, 14.10.2011. Zatlera reformu partijas, Vienotības un Nacionālās apvienības Vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas partiju atbildības jomām un 18.10.2011. Zatlera reformu partijas, Vienotības, Nacionālās apvienības un Saeimas deputātu Vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas partiju atbildības jomām, ciktāl šīs vienošanās nav pretrunā ar Sadarbības līgumu un Deklarāciju par Valda Dombrovska Ministru kabineta iecerēto darbību;

Partija Vienotība, Zatlera reformu partija un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Saeimas neatkarīgie deputāti Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Jānis Upenieksun Viktors Valainis, kopā turpmāk - Sadarbības partneri, vienojas par sekojošo:

Ministru prezidents - Valdis Dombrovskis

aizsardzības ministrs - Artis Pabriks

ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs

ekonomikas ministrs - Daniels Pavļuts

finanšu ministrs - Andris Vilks

iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis

izglītības un zinātnes ministrs - Roberts Ķīlis

kultūras ministrs - Žaneta Jaunzeme-Grende

labklājības ministrs - Ilze Viņķele

satiksmes ministrs - Aivis Ronis

tieslietu ministrs - Gaidis Bērziņš

veselības ministrs - Ingrīda Circene

vides ministrs un reģionālās attīstības ministrs - Edmunds Sprūdžs

zemkopības ministrs - Laimdota Straujuma

1.1. Sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas - savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām jāvalda ne tikai Ministru kabineta savstarpējā sadarbībā, bet arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. Ministru kabinetam ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs - jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību.

1.2. Sadarbības partneriem jāuzņemas solidāra atbildība par to, lai Ministru kabineta lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem.

1.3. Atklātība un rūpes par visu Ministru kabineta lēmumu izsmeļošu atspoguļošanu un izskaidrošanu ir katra Ministru kabineta locekļa pienākums.

1.4. Katram sadarbības partnerim jāuzņemas atbildība par tās izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem profesionālajiem un morāles standartiem, kā arī uzticību labēji centriskas politikas ideāliem.

1.5. Ministru kabinetu veidojošie sadarbības partneri uzņemas solidāru atbildību par Ministru kabineta darba rezultātiem.

1.6. Ministru kabinets nodrošina pēctecības principu, iepriekš veiksmīgi iesākto darbu turpināšanu un kopīgi apstiprinātu reformu īstenošanu.

1.7. Ministru kabinetu veidojošie sadarbības partneri visādi atbalsta un veicina Ministru kabineta, savu kolēģu un partneru darbu un centienus Latvijas valsts labā, kas noteikti deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

1.8. Ministru kabinetu veidojošo politiķu - Ministru prezidenta un ministru - pienākums ir paust vienotu nostāju visos ārpolitikas jautājumos.

2.1. Sadarbības un vienotas rīcības nodrošināšanai regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sanāksmes - sadarbības padomes sēdes, kurās piedalīsies Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un pārstāvji no katras politiskas partijas un neatkarīgo deputātu grupas. Sadarbības padomes sēdēs izskatīs jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī, ja tā izskatīšanu sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbības partneriem, un tie bijuši pieejami Ministru kabinetu veidojošo partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 24 stundas iepriekš. Sadarbības padomes lēmumiem ir politiski saistošs raksturs.

2.2. Sadarbības padomes sēdes sasauc pirms Ministru kabineta sēdēm, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā.

2.3. Sadarbības padomes sēdes vada un to darba kārtību sastāda Ministru prezidents, viņa prombūtnē - Ministru prezidenta pilnvarotā persona.

2.4. Sadarbības padomes sēdēs lēmums tiek pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu - 4/5 no koalīcijā pārstāvēto deputātu balsīm. Ja domstarpības starp sadarbības partneriem neļauj pieņemt lēmumu, tad ar sadarbības padomes lēmumu tiek izveidota darba grupa, kurā tiek iekļauti visu sadarbības partneru pilnvaroti pārstāvji, lai izstrādātu un iesniegtu izskatīšanai sadarbības padomes sēdē domstarpību noregulējuma risinājumus. Ja vienošanos nav iespējams panākt, Ministru prezidentam ir pienākums pieņemt īpašu lēmumu strīdīgā jautājuma atrisināšanā. Tikai un vienīgi pēc koalīcijas partiju vienprātības principa un, ņemot vērā partijas „Vienotība”, ZRP un NA šā gada 10.oktobrī parakstīto vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidi, Sadarbības padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, grozījumiem Valsts valodas likumā un citos likumos, kas regulē valodas lietojumu, grozījumiem Pilsonības likumā, kā arī tādus likumu grozījumus, kas skar mācību valodu skolās, kuras īsteno programmas mazākumtautību valodās.

2.5. Sadarbības partneri pieņem zināšanai Zatlera reformu partijas viedokli par atbalstu tautas vēlētam prezidentam un pilsonības piešķiršanai nepilsoņu bērniem reģistrācijas kārtībā. Zatlera reformu partijas atbalsts minētajām normām netiks uzskatīts par Sadarbības līguma pārkāpumu.

2.6. Sadarbības padomes sēdes tiek protokolētas. Ja līdz nākamajai sadarbības padomes sēdei ir saņemti kāda sadarbības partnera rakstveida iebildumi, tad tie tiek izskatīti nākamajā sēdē, ja iebildumu nav - tad protokols tiek uzskatīts par saskaņotu. Iepriekš minētā kārtībā saskaņotie sadarbības padomes lēmumi, kas ir atspoguļoti protokolā, tiek noformēti atsevišķa dokumenta veidā, kuru paraksta attiecīgās sēdes vadītājs (Ministru prezidents vai viņa pilnvarotā persona) un pārējo sadarbības partneru pilnvaroti pārstāvji.

2.7. Sadarbības padomes sēdēs pēc Ministru prezidenta vai sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, Ministru prezidenta un ministru padomnieki.

2.8. Ministru skaits un proporcijas, par kurām sadarbības partneri vienojušies, ir noteikta, pamatojoties uz sadarbības partneru deputātu skaitu Saeimā. Šī proporcija tiek mainīta, ja Ministru kabinetu atbalstošo deputātu faktiskais skaits atšķiras no sadarbības partnera frakcijas deputātu kopējā skaita, vai arī, ja sadarbības partnera frakcijas deputātu skaits samazinās.

2.9. Ministru kabinetu atbalstošo deputātu skaitu nosaka pēc Saeimas balsojumiem par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, ja vien sadarbības padomes sēdē nav nolemts citādi.

2.10. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var jebkurš sadarbības partneris, bet galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņem Ministru prezidents.

3.1. Tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc sadarbības partnera rakstiska lūguma.

3.2. Rakstiski ierosināt cita sadarbības partnera pārstāvniecības samazināšanu Ministru kabinetā.

3.3. Gadījumos, ja Ministru prezidents motivēti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai arī Saeima izsaka neuzticību ministram, attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.

4.1. Veicināt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu izskatīšanu Saeimas komisijās un pieņemšanu Saeimā.

4.2. Bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas skar Valsts pamatbudžetu, speciālos budžetus vai budžeta tiesības, grozījumus Valsts valodas likumā un citos likumos, kas regulē valodas lietojumu, un tādus likumu grozījumus, kas skar mācību valodu skolās, kuras īsteno programmas mazākumtautību valodās, kā arī neatbalstīt šādus likumprojektus, ja tos iesniedz opozīcija.

4.3. Neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tās locekļiem, kā arī opozīcijas ierosinātu Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja par to nav pieņemts atšķirīgs sadarbības padomes lēmums.

4.4. Neierosināt deputātu jautājuma uzdošanu ministru prezidentam vai ministram, izņemot gadījumus, kad atbilde uz jautājumu iesnieguma formā nav saņemta 20 dienu laikā.

4.5. Pirms apspriešanas un lēmuma pieņemšanas sadarbības padomes sēdēs neierosināt un neatbalstīt aicinājumus sarīkot tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā.

4.6. Rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un Ministru prezidentu par iecerētu ministra atsaukšanu vismaz vienu nedēļu pirms šāda lēmuma galīgās pieņemšanas.

4.7. Rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un Ministru prezidentu vismaz vienu nedēļu pirms lēmuma galīgās pieņemšanas par nodomu izstāties no Ministru kabineta vai neatbalstīt Ministru kabineta sastādīto budžetu vai budžeta grozījumus.

4.8. Ministru kabinetu veidojošo frakciju vadītāju pienākums ir saskaņot sadarbības padomes sēdēs Ministru kabinetu veidojošo frakciju deputātu komandējumu grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamo pozīcijas deputātu balsu skaitu Saeimas sēdēs.

5.1. Ministru prezidentam ir šādas no šī līguma izrietošas tiesības:

5.1.1. Iekļaut sadarbības padomes sēdes darba kārtībā steidzamus jautājumus, rakstiski informējot frakciju vadītājus un neatkarīgos deputātus ne vēlāk kā 8 stundas iepriekš.

5.1.2. Izteikt publiskus, argumentētus brīdinājumus atsevišķiem ministriem par neapmierinošu darbu no profesionālā viedokļa, iepriekš ministrus par to informējot.

5.1.3. Pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzīta ministra demisiju ne tikai gadījumos, kad konkrētās personas darbs nav atbilstošs no profesionālā vai ētikas viedokļa, bet arī tad, ja minētais sadarbības partneris nepilda tās saistības, ko uzņēmies ar šo vienošanos, vai arī ministrs ar savu rīcību apzināti ir kaitējis valsts starptautiskajai reputācijai.

5.2. Ministru prezidentam ir šādi no šī līguma izrietoši pienākumi:

5.2.1. Pildīt sadarbības padomē pieņemtos lēmumus.

5.2.2. Pirms papildus jautājuma iekļaušanas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā nodrošināt tā izskatīšanu sadarbības padomē.

5.2.3. Gadījumos, kad visi viena sadarbības partnera deleģētie klātesošie ministri Ministru kabineta sēdē ir balsojuši pret kāda lēmuma pieņemšanu, sasaukt sadarbības padomi viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

5.2.4. Informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 stundas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas; šajā periodā tikties ar jebkuru sadarbības partneri pēc tā pieprasījuma.

5.2.5. Informēt ministrus ne mazāk kā 24 stundas iepriekš par jautājumiem, kuri skar attiecīgo ministru kompetenci un kurus izskatīs sadarbības padomē, ja vien tas nav Ministru kabineta vai Saeimas darba kārtības jautājums.

5.2.6. Izturēties objektīvi pret sadarbības partneriem un sekot, lai tie ievērotu šīs vienošanās nosacījumus.

6.1. Šī vienošanās ir publisks dokuments, tā ir saistoša un aplūkojama vienīgi kopā ar Ministru kabineta deklarāciju par iecerēto darbību.