Ja pieņemtu, ka neviens no demisionējušās valdības ministriem nekļūst par nākamās valdības locekli, kompensācijas pienāktos deviņiem no pavisam 14 ministriem, kas palikuši I.Godmaņa valdībā. Ministra mēnešalga ir 2147 latu (uz papīra), viņiem kopā kompensācijās būtu jāiztērē Ls 57 969.
Ko ņematies ar tām kompensācijām? Vai gribat, lai mēs badu mirstam? Tāda bija premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses pārstāvja Edgara Vaikuļa replika uz Dienas jautājumu, vai, ņemot vērā, ka valsts budžetā ir krīze un valdība pati atkāpās, I.Godmanis ir gatavs nākt ar iniciatīvu ministriem un ar viņiem saistītajai padomnieku armijai atteikties no kompensāciju izmaksas par darba zaudēšanu. Sagatavot premjera atbildi E.Vaikulis atteicās.Lielākās demisijas izmaksas gan veido kompensācijas, kas līdz ar darba zaudēšanu jāmaksā premjera un ministru biroju darbiniekiem, štata padomniekiem un palīgiem. Viņu darba attiecības regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas ļauj izmaksāt atalgojumu vēl trīs mēnešus pēc darba līguma izbeigšanas, pat neatkarīgi no tā, vai viņi jau nākamā dienā turpina strādāt pie tā paša vai cita jaunās valdības ministra. Vidēji katra ministra birojā strādā 5—7 cilvēki, kuru atalgojums, lai arī nav vienots, vidēji ir krietni virs 1000 latiem uz papīra, tādēļ provizoriski var lēst, ka viņu kompensāciju izmaksas valsts budžetu patīrītu par vairākiem simtiem tūkstošiem latu.
Tiesa, tas tā var arī nebūt, ja padomnieku darba devējs — ministrs vai premjers — lemj citādi un, piemēram, noteic, ka kompensācija nepienākas vai pienākas tikai mēnešalgas apmērā.
Trekno gadu prakse rādīja, ka kompensācijas tiek maksātas, lai arī konkrētais padomnieks vai biroja darbinieks bez darba nepalika.