Nekad mēs neesam jutušies tik droši kā piecos gados, kopš esam NATO dalībvalsts. Mums jāpateicas NBS personālam, Aizsardzības un Ārlietu ministrijas darbiniekiem, parlamentāriešiem, pilsoniskajai sabiedrībai — visiem, kas šajos piecos gados ir mērķtiecīgi strādājuši, lai nostiprinātu Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības un drošības potenciālu.
Mūsu drošības mugurkauls
Jau no pirmās dalības dienas mūsu debesis sargā sabiedroto valstu lidmašīnas. Šī NATO iniciatīva ir atrisinājusi Latvijas gaisa telpas drošības izaicinājumus un, kas ir būtiski, parāda NATO kopējās politikas efektivitāti. Baltijas valstīm nav bijis nepieciešams iegādāties savas lidmašīnas situācijā, kad NATO kaujas lidmašīnu netrūkst.
Kopš esam alianses dalībvalsts, mūsu karavīri apgūst iemaņas NATO militārās operācijās un aizsardzības skolās. Integrācija NATO veicinājusi mūsu bruņoto spēku izaugsmi, attīstību un profesionalitāti. Latvijas karavīru sniegumu atzinīgi novērtē ne tikai NATO dalībvalstu ģenerāļi, bet arī Afganistānas, Kosovas un Bosnijas iedzīvotāji.
Jāņem vērā, ka dalība NATO mazinājusi izdevumus Latvijas aizsardzībai. Kolektīvā drošība izmaksā mazāk, nekā individuālā. Turklāt kā pozitīvs attīstības piemērs ir jāmin pāreja no obligātā militārā dienesta uz profesionālo dienestu.
Visbeidzot — mums kā pilntiesīgai NATO dalībvalstij ir bijusi iespēja ietekmēt alianses dienaskārtību starptautiskās drošības jautājumos, kas ir devusi savu artavu attiecību ar Krieviju uzlabošanā.
NATO ir mūsu aizsardzības mugurkauls. Mēs piedalāmies alianses kolektīvās drošības sistēmā. Tas mums dod drošības garantijas un nepieciešamības gadījumā ļauj paļauties uz visas alianses militārajiem spēkiem, vienlaikus mazinot drošības draudu rašanās iespējamību.
Uzticams sabiedrotais
Taču dalība NATO nedod tikai tiesības. Tā Latvijai uzliek arī pienākumus. Lai arī šobrīd mūsu valsts piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, Latvija turpinās pildīt savus dalībvalsts pienākumus un būs uzticams NATO valstu sabiedrotais.
Būtiskākais uzdevums ir dalība starptautiskajās operācijās. NATO kopīgā prioritāte ir situācijas stabilizācija Afganistānā. NATO neveiksme šajā valstī nozīmētu ne vien Afganistānas sabrukumu, terorisma un narkotiku nekontrolētu izplatīšanos, bet arī mazinātu alianses spējas risināt globālos konfliktus. Tas Latvijai būtu smags trieciens, jo mūsu drošība ir balstīta NATO.
Vērtējot kopējo alianses devumu situācijas noregulējumā Afganistānā, jāatzīst, ka tajā būtisks ir arī Latvijas ieguldījums. Mēs darbojamies gan militārajā, gan arī civilajā jomā. Mūsu karavīri nodrošina stabilitāti Fārjābas provincē, apmāca Afganistānas nacionālo armiju Džalālābādā. Savukārt policisti sniedz palīdzību modernas Afganistānas policijas veidošanā, bet civilie speciālisti vada ūdens apgādes un tiesu nama būvniecības projektus.
Aplūkojot politisko jautājumu loku, piecos mūsu dalības gados alianses atvērto durvju politika, īpaši Balkānu un austrumu virzienā, ir devusi iespēju vairākām valstīm tuvoties NATO standartu ieviešanai. Latvija var lepoties ar unikālu pieredzi ceļā uz NATO. Mēs varam dalīties ar potenciālajām NATO dalībvalstīm gan ar savu veiksmes stāstu, gan kļūdu analīzi. Tas īpaši attiecas uz Latvijas palīdzību Gruzijai un Ukrainai.
Turklāt noteikti ir jāatzīmē mūsu gatavība un spējas nodrošināt augstākā līmeņa NATO valstu vadītāju sanāksmi Rīgā 2006.gadā. Rīgas samita veiksmes stāsts ir ieguvis jau teju teiksmainu raksturu NATO gaiteņos, bet svarīgākais — tas apstiprina Latvijas kā uzticama sabiedrotā briedumu.
NATO dzīvotspēja
Šogad NATO aprit sešdesmit gadu. Līdzīgā vecumā ir vairākas pēckara starptautiskās organizācijas, taču NATO sešdesmitgade ir īpaša, jo militāras alianses parasti nepiedzīvo ilgu mūžu. Lielākoties tās beidz pastāvēt, mainoties draudu līmenim, pārkārtojoties būtiskiem starptautiskās sistēmas elementiem. NATO ir pārdzīvojusi ne vien Varšavas paktu, bet arī krasu starptautiskās sistēmas maiņu. Alianses dzīvotspēja slēpjas tanī, ka tā ir balstīta uz vērtībām, nevis draudiem un tās pamatā ir ilgtermiņa izdevīgums.
Alianses 60.dzimšanas diena būs robežšķirtne starp pagātni un nākotni. Sagaidu, ka aprīļa sākumā NATO jubilejas samitā valstu un valdību vadītāji sāks izstrādāt jaunu alianses stratēģisko koncepciju, nosakot, kāda NATO būs pēc gadu desmitiem. Transatlantiskās organizācijas pamatdokuments ir Vašingtonas līgums, savukārt stratēģiskā koncepcija nosaka NATO ilgtermiņa uzdevumus un spējas. Līdzšinējais stratēģiskais dokuments, kas tika pieņemts 1999.gadā, ir novecojis un atspoguļo citu drošības situāciju. Tomēr, izstrādājot jaunu NATO stratēģisko koncepciju, mums ir īpaši būtiski, lai alianse savā nākotnes redzējumā saglabā Vašingtonas līguma 5.panta nozīmi, kas vienmēr ir bijis NATO kolektīvās drošības pamats.
Būtisks jautājums gaidāmajā samitā būs par NATO operācijas Afganistānā nākotni. Esmu runājis ar Afganistānas un tās kaimiņvalstu augstākajām amatpersonām. Visi ir vienisprātis, ka NATO misija Afganistānā ir jāturpina un īpaši jāstrādā, lai nodrošinātu koordināciju starp dažādiem spēlētājiem. Paredzams, ka NATO samitā tiks spriests par alianses paplašināšanos, kas tieši skar Latvijas intereses. Pirmo reizi pie NATO samita galda kā pilntiesīgas dalībvalstis sēdēs Albānija un Horvātija. Es ceru, ka drīzumā tām pievienosies arī bijušās Dienvidslāvijas republika Maķedonija. Jau NATO Bukarestes samitā tika pieņemts lēmums, ka Gruzija un Ukraina pievienosies NATO. Līdz šim visas alianses paplašināšanas ir veicinājušas drošību un stabilitāti reģionā, tāpēc Latvija turpinās atbalstīt NATO tālāku paplašināšanu.
Ne visas valstis, kas ir būtiskas NATO partneres, vēlas un var tajā iestāties. Aliansei vienmēr būs nozīmīgas attiecības ar tādām kaimiņvalstīm kā Krievija. Ir jāatzīst, ka mums ir kopējas intereses, kas nosaka iespējamos sadarbības virzienus — preču tranzīts uz Afganistānu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, sadarbība terorisma novēršanā un dabas katastrofu seku mazināšanā. Taču nedrīkstam aizmirst, ka ir arī jautājumi, kuros mūsu viedoklis atšķiras, piemēram, karš Gruzijā. Ir lietas, kuras nedrīkstam izlikties neredzam.
Pēdējos piecos gados NATO ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas pierāda, ka NATO spēj piemēroties jaunajiem drošības apstākļiem. Būtisks NATO nozīmīguma apliecinājums ir, ka Francija, kas kādreiz izvēlējās ierobežot sadarbību ar NATO, saskatot alianses nākotnes potenciālu, atgriežas alianses militārajā struktūrā. Latvijas interesēs ir šo potenciālu stiprināt un kopīgi ar citām — jau 27 — dalībvalstīm pareizi un veiksmīgi izmantot starptautiskā miera un drošības veicināšanā.v