Šādi valsts augstākās amatpersonas reaģēs uz pieaugošo politisko spriedzi, kas radusies parakstu vākšanas par krievu kā otras valsts valodas dēļ, taču Dienas uzrunātie eksperti gan apšauba, vai šādi politiķu rakstīti paziņojumi kaut ko spēs mainīt.
Kā norādīja S. Āboltiņa, augstāko valsts amatpersonu paziņojumā tiks uzsvērts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, tomēr tas būšot vērsts gan uz latviešiem, gan krieviem. Doma radusies S. Āboltiņai un V. Dombrovskim, tomēr abi politiķi aicinās zem paziņojuma parakstīties arī Valsts prezidentu Andri Bērziņam, kurš vēl otrdien atradās vizītē pie Latvijas karavīriem Afganistānā. "Paziņojums būs vērsts uz abām pusēm, jo Saskaņas centra politika šobrīd uz to nav orientēta," sacīja S. Āboltiņa.
Politologs Ivars Ījabs gan apšauba, vai S. Āboltiņas un V. Dombrovska mēģinājumi samierināt abas puses kaut ko īpaši spētu grozīt, jo gan Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, gan Saskaņas centrs (SC) savās prasībās ir diezgan kategoriskas, turklāt ļoti rūpīgi ir piestrādājušas pie tā, lai nekāda nacionālā saskaņa Latvijā nebūtu iespējama. Kā zināms, SC otrdien izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka par referenduma rīkošanu parakstījušies vairāki SC mēri un pašvaldību deputāti, savukārt VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars paziņojis, ka viņa partija gatavo grozījumus Satversmē, kas noteiktu, ka pants par latviešu kā vienīgo valsts valodu ir negrozāms. "Vienīgais, uz ko mums visiem ir jācer, ka visa šī te politiskā histērija, kas tur iet pa augšu, neatstās iespaidu uz cilvēku savstarpējām attiecībām ikdienas līmenī," pauda I. Ījabs.
Viņam piekrīt arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, kurš uzsvēra, ka abas puses samierināt būtu diezgan grūti, jo šobrīd partiju starpā notiek spēlītes par uzmanības piesaistīšanu. "Man ir grūti iedomāties, ka līderi varētu kaut kā būtiski ietekmēt pozīcijas vienā vai otrā pusē ar kādu paziņojumu. Valstij ir jāsaka skaidri un gaiši, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un mēs to atbalstīsim un veicināsim, un vienlaikus cienīsim arī mazākumtautību valodas. Tomēr baidos, ka šādi paziņojumi no kāda politiķa neko īpašu nelīdzētu," pieļāva N. Muižnieks.