Šā gada valsts budžets būs tehnisks budžets. Izdevumu sadaļa augs vienīgi, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru algu paaugstināšanu, atsevišķus Saeimas pieņemtos lēmumus, kā arī valdības šonedēļ iezīmētos papildu līdzekļus finanšu sektora sakārtošanas pasākumiem saskaņā ar Moneyval rekomendācijām. Ekonomikas izaugsme prognozēta 3% apmērā. Par to, kā sabalansēt ienākumus un izdevumus visās pozīcijās, ministri spriedīs piektdien valdības ārkārtas sēdē. Jaunas politikas iniciatīvas paredzēts iestrādāt 2020. gada budžetā, ko sāks veidot uzreiz pēc šā gada budžeta pieņemšanas.
Lāpīs robu
Šonedēļ ar ministriem par budžetu runāja darba devēju organizācijas un arodbiedrības. Citkārt tās budžeta izstrādes laikā uzstāj uz dažādiem konkrētiem un naudietilpīgiem pasākumiem uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam. Tomēr šoreiz šīs ambīcijas atliktas, apzinoties, ka 2019. gads sācies ar tehnisko budžetu, līdz šim ik mēnesi paredzot divpadsmito daļu no pērnā gada tēriņiem, kā arī lielos izaicinājumus finanšu sektorā, nepietiekama darbaspēka problemātiku un kravu sarukumu tranzīta nozarē. Vienlaikus pozitīvi novērtēti solījumi neparedzēt "deputātu kvotas" un nemainīt nodokļus.
"Tikai loģiski, ka jaunās idejas, tostarp priekšvēlēšanu laika solījumi un nozaru ministriju aktualitātes, netiek steigšus virzītas uzreiz, bet gan uz nākamo gadu," Dienai norādīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. To uzsvēris arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), pēc tikšanās ar uzņēmēju organizācijām un arodbiedrību pārstāvjiem sakot, ka "galvenais ir tikt pie budžeta, lai ir skaidrība. Pēc tā pieņemšanas jau aprīlī valdība apņemas kopā ar sociālajiem partneriem turpināt darbu pie 2020. gada budžeta, tad gan paredzot arī tā saucamos jaunos politikas pasākumus".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 8. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ