Raidījums vēsta, ka no VAS „Valsts Nekustamie Īpašumi” (VNĪ) pārvaldītājām platībām aptuveni 40 % šobrīd stāv tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Galvaspilsētā vien tādas ir aptuveni pussimts mājas. Turklāt daudzas no tām pašā Rīgas centrā – Aspazijas bulvāris 7, 20, Meierovica bulvāris 14, Smilšu iela 12, Smilšu 1/3, no kuras paveras skats uz Doma laukumu.
No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojuši vairākas ēkas. Ne tikai Raiņa, bet arī Aspazijas bulvārī. Tagad valstij jādomā arī, ko darīt ar tā saukto stūra māju – ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija. Nama uzturēšana gadā valstij piederošajam uzņēmumam izmaksājot 6700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz – tikai pusotru tūkstoti latu gadā, bet skaidrs, ka tās apdzīvošanai būs nepieciešami lieli ieguldījumi, norāda raidījums.
Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču nu valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta. Rezultātā mitrums un aukstums dara savu – arī šeit jau drīz būs nepieciešams vismaz kosmētiskais remonts. Par šī īpašumu uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 tūkstošus latu.
Šī gan ir tikai daļa no īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrībā maksā, bet kurus neviens neizmanto, norāda „de facto”. Cik daudz latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās „de facto” skaidrot, minot vien 3 ēku uzturēšanas izmaksas. VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars gan atzīst, ka telpu noslodze varēja būt lielāka: „40 procenti brīvo telpu ir par daudz, tas nu nebūtu tas rādītājs, uz ko tiekties. Sagaidīt, ka 100% visas telpas tiktu iznomātas, tas pirmkārt ir nereāli.” Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot vairāku iemeslu dēļ – gan ekonomiskā situācija pie vainas, gan arī valsts iestāžu īsināšana. „Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigas,” raidījumam sacīja Komisars.
Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji uzskata, ka tā ir drīzāk neizdarība, jo valsts īpašumi esot ļoti pieprasītās vietās un prakse rādot - privātie savus namus arī šobrīd spējot iznomāt ļoti labi.
Kā raidījumam sacīja nekustamo īpašumu brokeru kompānijas „Brick&Smiles” partneris Kristaps Birmanis, valsts īpašumi atrodoties „pieprasītās lokācijās, ļoti pieprasītas. Vecrīgā ir ar birojiem problemātiskāk, bet tāpat to var izdarīt. Ja to grib, to var izdarīt. Jautājums, vai viņi ir tik ļoti iedvesmoti.”
Viņaprāt valstij būt daudz lietderīgāk jāizmanto īpašums, kas jo īpaši pašreizējā ekonomiskā situācija budžetam varot nest kādu lietderīgu latu. Un ja to panākt nespēj pati valsts, tad esot jāsadarbojas ar privātajiem uzņēmējiem, kas daudz veiksmīgāk spētu atrast telpām nomniekus un rezultātā, valsts netērētu naudu tukšu namu uzturēšanai. Esot arī investori, kuri būtu gatavi ieguldīt līdzekļus ēku atjaunošanā, vēlāk vien saņemot daļu nomas maksas. Līdz šim šāda ideja gan neesot guvusi dzirdīgas ausis.
Savulaik arī Valsts kontrole norādījusi, ka valsts īpašumu iznomāšanas kārtībā ir daudz trūkumu, kas cita starp radot arī korupcijas risku. Valsts nekustamie īpašu tikmēr atzīst, ka šobrīd galvenokārt tiekot domāts, ko darīt ar problemātiskajiem īpašumiem. Piemēram, netiek izslēgts, ka no Iekšlietu ministrijas mantotās ēkas varētu arī pārdot – jo to renovācija izmaksātu pārāk dārgi.
„Ja eksistē tāda tipa uzņēmumi kā VNĪ, tad galvenais izvērtēt, saprast, kā to darīt un kā gūt šo labumu no īpašumiem ilgtermiņā,” sacīja Komisars, tiesa, viņš gan nesolīja, ka uzņēmums gana ātri izdomās, ko mainīt valstij piederošās mantas apsaimniekošanā. Tikai pēc gada beigšoties pirms četriem gadiem pieņemtā namu apsaimniekošanas plāna termiņš un tad arī domāšot, vai un ko valstij piederošo namu izmantošanā mainīt, norāda „de facto”.