Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone intervijā de facto atzīst, ka šis process sācies ziemas sākumā un turpinoties.
Šobrīd VID veicis jau vairākas pārbaudes, bet ir aizdomas par lielāku skaitu uzņēmumu, kas šādu, iespējams, nelegālu „optimizāciju” veic – tas notiekot gan tirdzniecībā, gan pakalpojumu sfērā. Pētersone atzīst, ka starp aizdomās turamajiem ir arī kāda valsts kapitālsabiedrība.
VID šobrīd pievēršot īpašu uzmanību darbinieku skaita svārstībām uzņēmumos, kas iesniedz deklarācijas, un ja tādas tiek konstatētas, tad izanalizējot situāciju, VID Nodokļu kontroles pārvalde veic pārbaudes. Šobrīd vairākas šādas pārbaudes notiek, kuru mērķis ir pārbaudīt – kādas ir šīs darba attiecības - vai no darba atlaistais darbinieks, kas kļuvis par mikrouzņēmumu, neveic tieši tādu pašu darbu kā iepriekš – ar iepriekšējā darba devēja materiāliem un tehniku, ievērojot iepriekšējā darba devēja noteikto darba laiku utt. Pētersone norāda, ja šādi pierādījumi tiks iegūti – šie līgumi ar jaunizveidotajiem mikrouzņēmumiem tiks pielīdzināti darba attiecībām un darba devējam liks samaksāt atbilstošu nodokli.
Pirms pusgada – 1.septembrī stājās spēkā mikrouzņēmumu nodokļa likums. Tas noteica, ka maziem uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk kā 5 cilvēki un apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu, ir iespēja reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam un katru mēnesi nodokļos maksāt 9% no apgrozījuma un viss. Šāda grāmatvedības atvieglošana bija mēģinājums stimulēt ekonomisko aktivitāti un mazināt bezdarbu. Tomēr, ja par mikrouzņēmumu kļūst kāda lielāka uzņēmuma štata darbinieks, tad šī cilvēka sociālās garantijas ievērojami samazinās.
Notiekošais satraucis arī Darba devēju konfederāciju, kas sākotnēji bija vieni no aktīviem mikrouzņēmuma nodokļa likuma atbalstītājiem. Šobrīd esot bažas, ka galvenais mērķis – atbalstīt ģimenes uzņēmumus, reģionālos uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus – tiek pārprasts un deformēts. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle atzīst, ka pirmie signāli par notiekošo ir saņemti un šobrīd konferederācija skaidrojot, kuros gadījumos tā ir legāla nodokļu optimizācija un kuros – negodprātīga likuma izmantošana.
Egle norāda, ka uzņēmumi šādā veidā pārliekot savus darbiniekus uz mikrouzņēmumiem, samazina savas izmaksas un pēc būtības nodarbojas ar negodprātīgu konkurenci. Otrs aspekts – tas mazina iemaksas šobrīd jau tā vājajā sociālajā budžetā. Pie tam – ja šī sistēma iet plašumā un VID neizdodas to apturēt – tas var ilgtermiņā nest negatīvu ietekmi uz Latvijas demogrāfisko situāciju, jo mikrouzņēmumos strādājošo sociālās garantijas ir stipri mazākas – visvairāk tas skar tieši sievietes, kuras pakalpojumu sfērā ir nodarbinātas proporcionāli visvairāk.
Vai likums būs sasniedzis savu sākotnējo mērķi – stimulējis ekonomiku un mazinājis bezdarbu – ekspertu domas dalās. Mikrouzņēmumu partnerības institūta valdes priekšsēdētāja Ieva Nartiša uzskata, ka likumā ir jūtamas nepilnības, bet kā sākuma punkts tas esot lielisks, it īpaši attiecībā uz grāmatvedības jautājumu risināšanu. Savukārt ekonomists Edgars Voļskis norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana ir Latviju atmetusi 5 gadu tālā pagātnē, pie tam jaunā sistēma ļauj uzņēmējiem mazināt maksājamo sociālo nodokli, un valsts ar savu sociālo budžetu no tā tikai zaudē.
Saskaņā ar VID informāciju šobrīd Latvijā reģistrējušies gandrīz 10 tūkstoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2010.gadā valsts budžetā mikrouzņēmumi iemaksāja 26 tūkstošus latu (par septembri), bet šogad – 436 tūkstošus – tas par pagājuša gada ceturto ceturksni.